Problēmas rada arī tas, ka Ķīna, kas līdz šim bijusi viena no lielākajām tērauda produkcijas importētājām, pēdējos gados kļuvusi par tās ražotāju un eksportētāju. Pateicoties Ķīnas valsts sniegtajam atbalstam ražotājiem, tās produkcija cenas ziņā ir daudz konkurētspējīgāka par Eiropas tērauda nozares ražojumiem. Tā situāciju nozarē raksturo Dienas aptaujātie eksperti.
Konkurence ar Ķīnu
Eiropas Tērauda asociācijas priekšsēdētājs Aksels Egerts šā gada jūlijā intervijā portālam Euractiv Slovakia atzina, ka Eiropas tērauda nozare vēl aizvien nav atkopusies no krīzes. Ja salīdzina pieprasījumu 2007. un 2015. gadā, tad tas ir nokrities par 28%. Īpaši zems, pēc A. Egerta teiktā, ir pieprasījums celtniecības nozarē. A. Egerts arī uzsvēra, ka vislielākās problēmas Eiropas tērauda nozarei rada konkurence ar Ķīnu, jo šajā valstī tērauda nozari subsidē valsts, kas tai ļauj savu produkciju pārdot krietni zem tirgus cenām.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš stāsta, ka pašlaik Eiropas Komisija analizē situāciju un apkopo datus, ko sniedz uzņēmumi, lai izvērtētu, vai pret Ķīnu un Krieviju nav ierosināma antidempinga procedūra tieši saistībā ar tērauda ražojumu cenām. Tajā pašā laikā, neraugoties uz sarežģīto situāciju pasaules tirgos, Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes nozares eksporta apjomi šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir pat nedaudz pieauguši un izskatās, ka pieaugums būs arī gada otrajā pusē, stāsta V. Rantiņš. «Eksporta pieaugums ir iespējams tāpēc, ka mūsu uzņēmumi ir ļoti nelieli, kas saražo salīdzinoši mazu produkcijas apjomu, kuru vieglāk realizēt. Turklāt mūsu uzņēmumi ir gana fleksibli, spēj ātri pārorientēties, un jāteic, ka Latvijā tikpat kā nav sērijveida ražošanas,» situāciju raksturo V. Rantiņš.
Cer uz valsts atbalstu
Patlaban rodas iespaids, ka krīzi pārvarējis arī uzņēmums KVV Liepājas metalurgs. Tā valdes loceklis Igors Talanovs Dienai stāsta, ka uzņēmums pakāpeniski atgūstas pēc darbības pārtraukuma. Ir efektivizēti tehnoloģiskie darba procesi, optimizēts darbinieku skaits un ražošanas izmaksas, kā arī stabilizējies energoresursu patēriņš. «Augusts ir pirmais mēnesis, kad mēs pat esam pārsnieguši plānotos ražošanas rādītājus, pagaidām - par 5%. Tāpat pirmo reizi pēc uzņēmuma darbības atsākšanas stabilizējušies ražošanas apjomi. Mēnesī tiek saražots 25 000-27 000 tonnu tērauda armatūras. Līdz augusta beigām uzņēmuma remontu mehāniskajā cehā darbu uzsāks seši jauni speciālisti un, palielinoties ražošanas jaudām, līdz gada beigām uzņēmumam būs nepieciešami vēl 100-200 jaunu darbinieku klāt pie pašreizējiem 540 strādājošajiem,» stāsta I. Talanovs.
Uzņēmuma plānos ietilpst arī produkcijas eksportēšana uz Ziemeļamerikas tirgu. Attiecībā uz vietējo tirgu I. Talanovs izteica cerību, ka uzņēmuma ražotās armatūras varētu tikt izmantotas Rail Baltic izbūvē. Tomēr viņš atzīst, ka šis un vēl nākamais gads metalurgiem būs saspringts tieši nestabilās situācijas dēļ eksporta tirgos, kuru īpaši sarežģī pieaugošā Ķīnas ekspansija.
«Mēs ceram, ka valdība sniegs atbalstu - tiesības maksāt samazinātu maksājumu par elektroenerģijas cenas sastāvdaļu - obligātā iepirkuma komponenti (OIK) -, jo tas uzņēmumam ļautu samazināt energoresursu izmaksas, kas pašlaik veido 40% no visiem izdevumiem. Tāpat ceram uz atbalstu dzelzceļa tarifu samazināšanā un iespējamu nodokļu brīvdienu piešķiršanu. Nozīmīgs solis iekšējā tirgus sakārtošanas virzienā būtu obligātas celtniecības materiālu sertifikācijas ieviešana,» uzsver I. Talanovs.
Elektrības cena
Ekonomikas ministrijā (EM), taujājot par iespējamajiem atbalsta mehānismiem uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs, tiek sniegta atbilde, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apkopo informāciju par iespējamiem atbalsta pasākumiem, ko valsts varētu sniegt uzņēmumam. Kamēr informācija vēl tiek apkopota, aģentūras direktors Andris Ozols no komentāriem atturas. EM gan bilst, ka jau ir zināms, ka uzņēmumam būs iespējams pretendēt uz samazinātu OIK līdzdalības maksājumu, kas ir 85% no aktuālajām izmaksām par OIK. Tiesa, vēl jāsagaida Eiropas Komisijas lēmums, kas vispār Latvijā energoietilpīgajiem uzņēmumiem atļauj piemērot samazinātu OIK. EM uzsver, ka šis lēmums gaidāms, vēlākais, līdz gada beigām.
V. Rantiņš, atzīstot, ka KVV Liepājas metalurgs ir smagā situācijā, tomēr uz uzņēmuma nākotni raugās cerīgi. «Uzņēmumam lielas problēmas radījusi divu gadu dīkstāve, tas nozīmē, ka eksporta tirgus jāsāk iekarot teju no jauna. Tomēr tas nav neiespējami, pie nosacījuma, ka tiek diversificēta ražotā produkcija un meklēti jauni nišas produkti.»
Augstāka pievienotā vērtība
Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs, lūgts vērtēt metalurģijas nozares attīstības perspektīvas un KVV Liepājas metalurgs attīstību, ir visai piesardzīgs. «Daudz, ja ne viss, būs atkarīgs no tā, vai uzņēmums spēs atrast jaunus noieta tirgus. Tirgus konjunktūra šobrīd nebūt nav pateicīga - globāli metālu nozarē vērojama pārprodukcija, turklāt, saglabājoties vājām investīcijām un būvniecībai Eiropas Savienībā (ES) - tieši būvniecība ir galvenais uzņēmuma produkcijas patērētājs -, arī uzņēmuma realizācijas kāpināšana būs apgrūtinoša. Turklāt Ķīnas ekonomikas izaugsmes vājināšanās šīs problēmas tikai padziļina. Vērojot līdzšinējo uzņēmuma darbību, jāteic, ka tas joprojām «taustās tumšā istabā» un mēģina atrast savu vietu tirgū. Par to liecina gan visai haotiskā līdzšinējā rīcība, gan vairākkārtēja stratēģijas maiņa. Paši uzņēmuma jaunie īpašnieki vēl mācās, kā nodarboties ar uzņēmējdarbību ES. Pagaidām grūti spriest par to, kāda būs uzņēmuma izlaides dinamika atlikušajā gadā - visticamāk, saglabāsies diezgan liels izlaides svārstīgums,» prognozē I. Kasjanovs.
Tajā pašā laikā LB ekonomiste Agnese Rutkovska vietnē Makroekonomika.lv raksta: «Galvenais iekšzemes kopprodukta straujā kāpuma noteicējs otrajā ceturksnī bija KVV Liepājas metalurgs darbības atjaunošana.»
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka «Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi pārsvarā kā savu prioritāro darbības virzienu izvēlējušies Eiropas tirgu un pēdējos gados īpaši jūtama mērķtiecīga Ziemeļvalstu tirgu apguve. Šāds attīstības virziens saistīts ar stabilo pieprasījumu šo valstu tirgos un ar Latvijas ģeogrāfiskajām priekšrocībām pretstatā daļai pārējo Austrumeiropas valstu.»
L. Strašuna arī bilst, ka «tendence, kas raksturīga metālapstrādes nozarei visā pasaulē, ir uzņēmumu koncentrēšanās uz augstākas pievienotās vērtības produktiem, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc tipveida produkcijas krities, palēninoties attīstības valstu pieprasījumam pēc metāla, it īpaši būvniecības segmentā. Tas skaidrojams ar to, ka metālapstrādes un metāla ražošanas uzņēmumu jaudas Āzijā un it īpaši Ķīnā straujās izaugsmes periodā būtiski pieauga un to izveide tika stimulēta no valsts puses. Šobrīd tas rada būtisku jaudu pārpalikumu, saasina konkurenci par noieta tirgiem un spiež metālu cenas uz leju. Lielākā daļa Latvijas ražotāju to izjūt netieši - līdz ar konkurences pieaugumu cīņā par pasūtījumiem ārvalstu tirgos».