Grozījumi paredz izmaiņas septiņos dažādos likumos, kas cita starpā dos Uzņēmumu reģistram (UR) tiesības «tukšos» un ekonomiski neaktīvos uzņēmumus izslēgt no Komercreģistra bez vēršanās tiesā, liks VID uzturēt riska adrešu sarakstu, kā arī precīzi noteiks amatus, kādus persona nedrīkst ieņemt uzņēmumā, ja tai ierobežotas vai atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Valsts iestādes lēš, ka šobrīd pastkastītes firmu varētu būt ap 6000.
Bez likvidācijas UR komersanta darbību varēs izbeigt, piemēram, ja tas ilgstoši ir bez valdes vai neiesniedz gada pārskatu, kā arī, ja VID sniedz informāciju, ka vairāk nekā pusei uzņēmuma darbinieku tiek maksātas aplokšņu algas. Ja uzņēmumam atradīsies kreditori, kas pret šādu soli iebildīs, uzņēmums varēs iziet parasto likvidācijas vai maksātnespējas procesu, savukārt komersantus, par kuriem šādas intereses nebūs, izslēgs no komercreģistra divu mēnešu laikā no likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas.
FM Nodokļu administrēšanas politikas departamenta vadītāja Māra Čakste žurnālistiem arī norādīja, ka iecerēts VID mājaslapā izveidot melno sarakstu, kurā būšot redzami šādus pārkāpumus izdarījušie uzņēmumi. Viņa skaidroja, ka šobrīd pastāvošo VID fiktīvo uzņēmumu sarakstu nopublicēt juridiski ir grūti, jo tas balstīts uz riska sistēmām, un «tur nav ne lēmumu, ne iespēju tos pārsūdzēt». Savukārt pēc pašreizējās ieceres izveidotais melnais saraksts dos iespēju uzņēmumiem no tā izkļūt, ja pārkāpumi tiek novērsti.
Tāpat valdība pieņēma priekšlikumu, ka UR pats varēs administratīvi sodīt uzņēmumus par ziņu savlaicīgu nesniegšanu. Šobrīd par šādiem gadījumiem lēmumu pieņem Administratīvā tiesa, bet līdz ar jauno regulējumu process būšot ātrāks un efektīvāks, turklāt mazināšoties tiesu noslodze.
Auditorkompānijas KPMG eksperte Gunta Kauliņa Dienai atzina, ka pastkastītes firmu likvidēšanas atvieglojumus vērtē pozitīvi: «Domāju, ka tas ir ļoti saprātīgi, jo šādas firmas faktiski, vismaz manuprāt, ir iespējams izmantot tikai nelikumīgām darbībām. Turklāt neaktīvas firmas tiek uzskaitītas, tām seko līdzi, kas prasa resursus.»
Runājot par melno sarakstu, viņa savukārt atgādināja, ka par tādu spriests tiek jau desmitiem gadu, bet vienmēr līdz šim prevalējušas cilvēktiesības, ka uzņēmumus tādos nedrīkstot likt iekšā. Viņasprāt, tomēr, ja tas tiek ieviests saprātīgā veidā, šāda saraksta izveide būtu atbalstāma.