Skaidras naudas darījumu ierobežošana ir viens no Finanšu ministrijas (FM) darba grupas piedāvātajiem samērā ātri ieviešamajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā, tam vēlāk sekos citi.
«Jo vairāk tiks atgūta ēnā ielaistā ekonomika, jo ātrāk mazināsies spriedze par draudošajiem fiskālajiem pasākumiem sociālajā jomā,» Dienai uzsvēra SEB bankas vecākais ekonomists Andris Vilks.
Uzteicot valsts vēlmi cīnīties ar ēnu ekonomiku, Dienas uzrunātie ekonomikas pārzinātāji gan norāda, ka lēmumiem vajadzētu būt ātrākiem un pasākumiem - vēl efektīvākiem, lai situācija kardināli mainītos.
Vairākumu no īstermiņa pasākumiem izlemšanai valdībā plānots iesniegt līdz šā gada 1. jūlijam. Ir vēlme aizliegt vairumtirdzniecībā norēķināties ar skaidru naudu. Tas atkal atļauts šā gada sākumā, teica I. Pētersone un pauda viedokli, ka «tas ir kārtējais lielo vairumtirgotāju lobijs - faktiski atļaujot viņiem iegūt kreiso naudu, lai pēcāk varētu maksāt algu aploksnē».
Arī nodokļu eksperte Gunta Kauliņa piekrīt, ka neredz iemeslu, kāpēc ar «vairākiem tūkstošiem kabatā būtu jākārto lietas vai jāiepērkas». Banku pakalpojumi ir pieejami un nav pārāk dārgi, viņa norādīja, gan piebilda, ka aizliegumu var atjaunot ātrāk - pāris nedēļās.
«Nav skaidrs, kāpēc viena panta grozījumiem vajadzīgs laiks līdz 1. jūlijam.» Vēl ir iecere no 3000 uz 1000 latiem samazināt skaidras naudas darījumu slieksni, kuru pārsniedzot juridiskām personām ir jāiesniedz deklarācija VID. «Pārbaudēs redzam, ka arvien pieaug darījumi skaidrā naudā un pieaug pārkāpumu skaits,» skaidroja VID speciāliste.
Ir doma arī nodrošināt VID pieeju Kredītu reģistram - Latvijas Bankas informācijas sistēmai, kurā ir dati par kredītu ņēmējiem. Pēc I. Pētersones sacītā, VID jau iepriekš līdzis nodrošināt tam pieeju reģistram, taču pretestību izrādot Latvijas Komercbanku asociācija. VID vēlas šajā reģistrā atrast cilvēkus, kuri paņēmuši kredītus miljonos, un vētīt, vai viņi ar saviem ienākumiem spēj kārtot savas saistības un vai netiek izmantoti ienākumi, par kuriem nav samaksāti nodokļi.
Savukārt cilvēki, kurus nav pamata pārbaudīt, nenonāktu nepatīkamā situācijā, un valsts tādējādi arī bezjēdzīgi netērētu resursus. Tagad ir tā, ka VID savās sistēmās redz, ka cilvēks, piemēram, par 100 000 latu ir nopircis māju, bet ienākumi nav tik lieli, lai varētu samaksāt šādu summu.
Dienestam rodas aizdomas, ka cilvēkam ir kādi citi ienākumi, par kuriem viņš nodokļus nemaksā. VID sāk pārbaudi, taču izrādās, ka cilvēks ir paņēmis kredītu un ar saviem deklarētajiem ienākumiem spēj samaksāt kredītmaksājumus, norāda VID speciāliste. G. Kauliņa gan piebilst: ja arī VID būs pieeja reģistram, tas nepalīdzēs attiecībā uz fizisko personu izsniegtajiem aizdevumiem, jo tie sistēmā netiek reģistrēti.
Iepriekš minētie pasākumi ir neliela daļa no kopumā iecerētajiem, ar kuriem darbs turpināsies. Ir vēlme mazināt administratīvo slogu, piemēram, vienkāršot valsts noteikto maksājumu samaksu, atskaites u. c., pārdalīt nodokļu slogu, lai tas būtu lielāks vieglāk administrējamiem nodokļiem.
Nordea bankas galvenais ekonomists Andris Strazds portālam Diena.lv iepriekš norādīja, ka ar nodokļiem vairāk jāapliek īpašums un patēriņš, jo tos ir grūtāk noslēpt nekā ienākumus. FM ir rosinājusi atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, vienlaikus paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, un audzēt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).