Tā vietā tiek optimistiski prognozēts, ka amerikāņu fonda Ripplewood vadītā investoru grupa piedāvās bankas gala cenas korekciju uz leju, kas būs tik nenozīmīga, ka valstij izdosies nosargāt līgumā atrunāto bāzes cenu - 74 miljonus eiro, kas vēl nesen tika uzskatīta par sliktāko scenāriju.
Var mainīties pircēju loks
Nedēļu pirms līguma parakstīšanas valdība aiz slēgtām durvīm brīdināta, ka gala cenas aprēķina mehānisms būtu jāgroza, lai «novērstu iespēju pircējam veikt nepamatotu, audita un revīzijas standartiem neatbilstošu cenas korekciju», liecina Dienas rīcībā esošais Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums. Tajā pieļāvuma formā lietots formulējums, ka darījums valstij var kļūt nevis vienkārši, bet «pārmērīgi neizdevīgs».
Atruna par vienu eiro kā galējo līmeni, pret kuru var atsisties Citadeles cena, nav vienīgie slepenajā pārdošanas līgumā ietvertie pārsteigumi. Patiesībā galīgais Citadeles pircēju sastāvs vēl var mainīties, jo ar vienošanos Ripplewood tika atstātas tiesības līdz pat darījuma noslēgumam mainīt investoru loku ar nosacījumu, ka nemainās 75% no iepriekš nosauktajām prominentajām juridiskajām un fiziskajām personām. Valdības piesaistītais starptautiskais juridiskais konsultants Linklaters šādu prasību atzinis par «samērā neierastu», tomēr valdība piekritusi arī šādam nosacījumam.
Gaisā virmojot neliela korekcija
Cerības, ka bankas gala cena nesamazinās 74 miljonu eiro lielo bāzes cenu, nozīmē, ka ļaunākais scenārijs dažos mēnešos ir pārtapis par rožaināko, jo vēl pirms sešiem mēnešiem priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi uzsvēra, ka gala cena, bankai gadu noslēdzot ar labiem rādītājiem, var sasniegt 99 miljonus eiro. «Gaisā virmo, ka korekcija būs minimāla,» optimistiski izteicās amatpersona, kura tieši iesaistīta darījuma noslēguma sarunās. Šādas prognozes saistoties ar centieniem, tostarp iesaistot ASV vēstniecību, pārliecināt Ripplewood par negatīvām sekām Latvijas iekšpolitikai un tālākām amerikāņu investīcijām, ja bankas pircēji centīsies vēl vairāk nokaulēt cenu. Lai ierobežotu kritiku, process no pirmās dienas ir noslepenots, to uzrauga specdienesti, kas lemj par pielaižu piešķiršanu, tādēļ amatpersonas un politiķi izvairās no oficiāliem komentāriem Dienai, uzzinājuši, ka tās rīcībā ir noplūduši ierobežotas pieejamības dokumenti.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirms Lieldienām Dienai apstiprināja, ka, pārdošanas darījumam noslēdzoties, virzīs valdībā ziņojumu. Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība vēl iepriekšējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska laikā jau deva mandātu parakstīt Citadeles pārdošanas līgumu, tādēļ formāli iemesla atgriezties ar šo jautājumu valdībā vairs nav. Tomēr, tā kā process bijis slepenības apvīts, darījuma noslēgums ir pēdējais brīdis, lai sniegtu sabiedrībai skaidrojumus, un jautājuma skatīšana valdības sēdes atklātajā daļā, nevis aiz slēgtām durvīm, to veicinātu, uzskata D. Reizniece-Ozola. Abos gadījumos - vai cena tiks koriģēta uz leju no 74 miljonu bāzes cenas, vai nesasniegs priekšvēlēšanu gaisotnē solītos 99 miljonus eiro, tas var radīt politiķiem nepatīkamus jautājumus, tādēļ par ekonomikas ministres plāniem koalīcijā varētu izraisīties diskusija ar premjeres partiju.
Viss privātu auditoru rokās
L. Straujumas valdība, pirms pieciem mēnešiem dodot mandātu Privatizācijas aģentūrai (PA) parakstīt līgumu par bankas Citadele pārdošanu uz līgumā atrunātiem, valstij neizdevīgiem nosacījumiem, ir faktiski izlaidusi no rokām jebkādas iespējas ietekmēt bankas reālo gala pārdošanas cenu, kurai jātop skaidrai tuvākajās dienās, izpētīja Diena, iepazīstoties ar vēl aizvien noslepenoto pārdošanas līgumu un vairākiem citiem valdības aiz slēgtām durvīm skatītiem dokumentiem. Citadeles bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis jau novembra beigās iekšējā vēstulē PA atzinis, ka investora nolīgtais auditors Deloitte var būt subjektīvs savos vērtējumos, kas ietekmēs gala cenu. Bet, pateicoties pārdošanas līguma nosacījumiem, valstij nav daudz iespēju tiem pretoties.
Sarunas par bankas galīgo cenu līgumslēdzēji ir nodevuši trīs auditorfirmu rokās - Citadeles pērnā gada rezultātus akceptējis auditors KPMG, tad saskaņā ar līgumu iebildes pret to amerikāņu pircēja interesēs izsaka auditorfirma Deloitte un, visbeidzot, ja pušu piedāvātie skaitļi atšķiras, tām palīdz vienoties auditorfirma Ernst & Young, kuras izmaksas sedz pircējs ar pārdevēju kopīgi.
Raksturojot niecīgās iespējas ietekmēt procesu, kāds pārdošanas procesā iesaistīts avots Citadeles gala cenas formulu visprecīzāk raksturoja ar vārdiem «74 miljoni eiro mīnus Deloitte iebildumi». Auditorfirma Deloitte ir amerikāņu investora Ripplewood piesaistīts konsultants, kas tā uzdevumā un interesēs veica jau bankas padziļināto izpēti vēl brīdī, kad potenciālais pircējs, ieguvis piekļuvi Citadeles iekšējai informācijai, vāca argumentus, lai par banku nebūtu jāpiedāvā pārāk augsta cena. Valdība jau pirms līguma bija informēta par riskiem, ka Deloitte šī iemesla dēļ varētu nebūt objektīvs gala cenas noteikšanā. Tomēr vienīgais, par ko tika panākta vienošanās ar Ripplewood - ka Deloitte nomainīs konkrētos auditorus, lai par gala cenu nelemtu tie paši, kas iepriekš veica padziļināto izpēti.
Kaulēšanās pie «mīnus 45»
Šī informācija nekad netika oficiāli apstiprināta, bet pērnvasar no amatpersonām neoficiāli izskanēja, ka Deloitte padziļinātajā izpētē izteikusi šaubas par Citadeles kredītportfeļa likviditāti ap 45 miljoniem eiro apmērā. «Deloitte novērtējuma veikšanai izmantotie standarti nav precīzi reglamentēti, un tādējādi rezultāti var būt subjektīvi. Līdz ar to Deloitte vērtējuma rezultāts nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka izveidoto uzkrājumu apjoms, ko banka ir izveidojusi, ir neatbilstšs normatīvu prasībām. Bankas rīcība kredītportfeļa stāvokļa uzlabošanā un preventīvie pasākumi akciju pārdošanas gala cenas negatīvās korekcijas mazināšanā galvenokārt ir balstīti uz iepriekšējā pārdošanas procesa stadijās Deloitte veiktajā pārbaudē norādītajiem aspektiem,» novembra beigās vēstulē PA atzinis Citadeles valdes priekšsēdētājs G. Beļavskis.
Cerības uz cenas pieaugumu līdz 99 miljoniem eiro, pateicoties valdības piekāpībai, faktiski bija izsapņotas jau līguma parakstīšanas brīdī, par ko tika noklusēts, pateicoties līguma nosacījumu noslepenošanai. Pārdošanas līgumā noteikts, ka bankas bāzes cena - 74 miljoni eiro - var tikt palielināta, bet ne vairāk par 25 miljoniem eiro. Tiesa, tas varēja notikt tikai pie nosacījuma, ja bankas nule apstiprinātais pašu kapitāls uz 2014. gada 31. decembri (tas saskaņā ar gada pārskatu ir 173 miljoni eiro bankai un 176,7 eiro grupai) pārsniegtu bankas prognozēto pašu kapitālu, kas bija 172,4 miljoni eiro. Amerikāņu investors tomēr nodrošinājās, lai šāda varbūtība pat pie laba finanšu gada būtu minimāla. PA līdz pēdējam brīdim nesekmīgi centās panākt, ka cenas korekcija uz augšu sākas no pirmā eiro, kas pārsniedzis plānoto pašu kapitāla apmēru, nevis pēc piecu miljonu eiro sliekšņa, kā pieprasīja Ripplewood. Smagās sarunas par valstij izdevīgākiem līguma nosacījumiem, kurām tuvo vēlēšanu gaidās valdība nevēlējās dot vairāk laika, beidzās, kad par atkāpšanos paziņoja PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.
Pretēji iepriekš zināmajam, ka ar kritisku atzinumu nākusi tikai Valsts kanceleja, Diena pārliecinājās, ka kritika, šaubas un atklātas norādes uz riskiem valstij ietvertas arī Finanšu ministrijas atzinumos, kā arī valdības piesaistīto starptautisko juridisko un pārdošanas konsultantu Linklaters un Societe Generale iesniegtajos dokumentos. Valdības ministri parasti ieklausās atbildīgo iestāžu atzinumos un piesaistīto konsultantu rekomendācijās. Tie kalpo kā glābšanas riņķis politiķiem gadījumam, ja reiz šie valdības lēmumi varētu tikt apšaubīti. Citadeles bankas pārdošanā viss ir bijis pretēji - uz kritisku atzinumu pamata valdībā pieņemti politiski lēmumi par labu darījumam uz nosacījumiem, kādus piedāvāja amerikāņu investors Ripplewood, radot iespaidu, ka patiesībā ministri lēmumus pieņēmuši kaut kur ārpus valdības sēžu zāles.