Ilgtermiņa autotesti Latvijā ir milzu retums, jo nevienam žurnālam vai raidījumam mūsu mikroskopiskajā automobiļu un attiecīgi arī reklāmas tirgū nav pa spēkam nopirkt pat Lada Kalina, kur nu vēl apvidus automašīnu ar dīzeļdzinēju un piekabes āķi. Vienīgā iespēja ir vecais, labais barters, kuru abas iesaistītās puses cenšas sevišķi neafišēt. Tāpēc atteikties no iespējas diendienā (un dažkārt pat naktīs) trīs mēnešus izmēģināt Dacia Duster būtu augstākā mērā nesaprātīgi.
Tie, kas atteicās, daudz zaudēja, galvenokārt jau gandarījuma sajūtu, kas pārņēma mirklī, kad Duster kārtējo reizi pārspēja uz to liktās cerības. Tā atgadījās ne reizi vien, daļēji arī tāpēc, ka pirms testa palūdzu aprīkot Dacia ar piekabes āķi. Pēc 8000 kilometriem varu ar pilnu pārliecību rekomendēt šo auto ikvienam, kas meklē kompaktu, nedārgu, praktisku, izturīgu, ietilpīgu un dažkārt pat dinamisku apvidus automašīnu visplašākajam pielietojumam.
Visu kompensē drosme
Te būtu pieklājīgi precizēt, ka mūsu Dacia Duster bija vislabākajā komplektācijā Laureate, ar 1,5 litru 110 ZS dīzeļdzinēju, pieslēdzamu 4x4 piedziņu no Nissan X-Trail/Renault Koleos. Automašīnai bija kondicionētājs, bez kura karstā laikā iztikt grūti, toties nebija ESP stabilitātes sistēmas, kas sarežģīja braukšanu pa sniega «putru». Standarta Continental CrossContact riepām gan ir M+S marķējums, taču lauku apvidos es noteikti meklētu riepas ar raupjāku protektoru un nekādā gadījumā nebrauktu ar esošajām ziemā.
Jau kopš pirmās dienas Duster tika pakļauts sūrai testu programmai, kuras smagākais punkts bija Zvārdes poligons tieši pēdējā sasaluma dienā. Duster nav pazemināto pārnesumu, tos daļēji aizstāj ļoti īss pirmais pārnesums, kuru normālos apstākļos vispār neizmanto, jo sāk braukt ar otro. Negaidītās bezceļu spējas un augstais klīrenss (21 cm) iedrošināja arvien negantākiem dubļiem, līdz Duster tomēr iesēdās - smagi, «uz vēdera» un līdz pusriteņiem. Automašīnu nācās celt ārā ar pneimodomkratu un trofireida trapiem, bet, lūk, - tiklīdz Duster sajuta zem riteņiem cietu pamatu, tā «gāzi grīdā». Parketnieka transmisijas ierobežotās bezceļu iespējas kompensē augstais «vēders» un nelielais svars, un šī formula darbojas arī irdenās smiltīs. Galvenais neaizmirst ieslēgt režīmu Lock, neslidināt sajūgu un ļaut dīzelim strādāt ar pilnu griezi, kas gan nav nekāda dižā - 240 ņūtonmetru.
Bezrūpīga piekare
Vairumu laika Duster pavadīja uz koplietošanas ceļiem. Arī te automašīna pamanījās patīkami pārsteigt. Pirmkārt, tai ir komfortabla piekare, pie tam ar pamatīgu amortizācijas rezervi. Trīs mēnešos pie Duster stūres izlaidos tiktāl, ka pārstāju pamanīt bedres, «ielāpus», rises un beigu beigās pat apmales. Duster stāv pāri Latvijas ceļu ielāpainajai realitātei.
Saskaņā ar tehniskajiem datiem, paātrinājums līdz 100 km/h ilgst vismaz līdz sestdienai, taču realitātē Duster nemaz nav tāds gliemezis. Luksofora sprintos tas neļaus sev darīt pāri, un arī apdzīšana uz šosejas notiek vienā vēzienā. Tomēr Duster ne sevišķi izcilā aerodinamika un lielāks svars iespaido degvielas patēriņu. Testa beigās tas bija 7,3 l/100 km, un, lai gan periodiski samazinājās, ilgi braucot pa šoseju 2WD režīmā, un tad atkal uzlēca kosmosā, cenšoties iegūt satriecošus bezceļa kadrus vai velkot nelegāli smagas piekabes, - vidējais rādījums atkal un atkal atgriezās pie tā paša 7,3.
Āķī ir spēks!
Atzīšos, man kopš bērnības patikušas piekabes. Neskaidri nojaušot, ka Duster būs labs kompanjons velkamo ideju realizēšanā, pat nezināju, cik tālu tas aizies. Īsajā laikā, kamēr sabija pie manis, Duster vilcis autopiekabi, dzīvojamo furgonu un pat laivu.
Duster tehniskā apkope (ik pēc 30 000 km) maksā 90 latu, bet ik pēc 60 tūkstošiem - 152 latus. Dārgākā TA, kas ietver zobsiksnas maiņu, kopā ar citiem darbiem maksā 409 latus un veicama pie 120 000 km noskrējiena. Tas gan jau būs ārpus 5 gadu un 100 000 km garantijas. Pēc nieka 8000 km grūti spriest par iespējamiem defektiem, bet Duster ar vislielāko stāžu Latvijā pagaidām nav veikuši vairāk par 80-100 tūkstošiem kilometru. Tomēr Mūsa Motors Rīga servisa speciālisti atzīst, ka Duster piekare izgatavota atbilstoši lielākām paredzamajām slodzēm, nekā nāktos izciest Logan ritošajai daļai. Vienīgā uz aci redzamā vājā vieta pat neattiecas uz Renault, bet gan Nissan - pāris vadiņu pie aizmugurējā reduktora korpusa izskatās diezgan neaizsargāti. Ja to norauj pret celmu, Duster paliks tikai ar priekšpiedziņu. Dzinēju turpretim sargā izturīgs aizsargvairogs, tāpēc motors no akmeņiem un zariem nebaidās. Toties Latvijas pircēji joprojām baidās no Dacia vārda. Padzirdējuši, ka piebrauksim ar Duster, vismaz divi snobi paziņoja, ka ar Dacia nebrauks. Un pēc tam bija ne mazums izbrīnīti, ka Dacia var izskatīties arī šādi.