Tāda atmosfēra, kāda tā ir tagad, Latvijas politikā nav bijusi vēl nekad. Vismaz ne atjaunotās Latvijas neatkarības gados. Čuriku turēšana, nodevība, uzmešana, melošana, solījumu laušana, augstprātība un visaptveroša liekulība - tas ir tas, kas raksturo šo laiku. Jā, protams, ir vispārzināms, ka uzmešanu par savu vienīgo ideoloģiju ir izvēlējusies Vienotība un no šī spēka šobrīd var sagaidīt faktiski jebko.
Tomēr mulsina tas, ka šāda veida politikai parādās sekotāji. Līdzīgus vingrinājumus aizvien biežāk izpilda arī citi koalīciju veidojošie spēki - Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP) -, un, ar ko tas viss beigsies, prognozēt ir grūti. Katrā ziņā, visticamāk, ne ar ko labu valstij un visiem mums (opozīcijā esošās ZZS un Saskaņas centru (SC) šoreiz iekšā nepīsim, jo šīm partijām tomēr šobrīd ir objektīvi citas funkcijas, kuras tās nekautrējas izmantot).
Tomēr, lai tas viss nebūtu tikai tukša runāšana, pāriesim pie faktiem. Apsolīt vēlētājiem un partneriem valdībā no RP, kurai tas ir programatiski svarīgi, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes katru gadu tiks samazinātas, un pat ierakstīt to likumā? Izklausās pēc visai dzelžainas apņemšanās, turklāt tādas, kuru grūti pārkāpt, jo uzņēmēji tomēr ar to ilgtermiņā rēķinās. Taču Vienotībai tas, protams, ir nieks. Vienā dienā, neko īpaši neskaidrojot, visi solījumi tiek lauzti, partneri un uzņēmēji uzmesti un pateikts, ka būs pilnīgi pretēji. Turklāt tas viss tiek darīts ar cinisku augstprātības izteiksmi sejā.
Noslēgt rakstisku vienošanos ar partneriem no NA un apsolīt vēlētājiem, ka demogrāfijas politika tiks risināta kādā konkrētā veidā? Atkal izklausās diezgan nopietni, taču tikai naivajiem no malas. Patiesībā redzama Vienotības politiķe, labklājības ministre Ilze Viņķele, jau parakstot dokumentu un skatoties acīs vēlētājiem, zinājusi, ka melo un visus uzmetīs, jo turējusi aiz muguras sakrustotus pirkstus jeb čurikus. Turklāt nekautrējas to atzīt un pat lepojas.
Dot vārdu vēlētājiem un partneriem no tās pašas NA un RP, ka termiņuzturēšanās atļaujām tiks noteiktas kvotas un ar laiku šī programma tiks slēgta, pretī saņemot solījumu, ka tiks atbalstīs budžets? Izklausās pamatīgi, taču atkal tikai mums, naivajiem skatītājiem no malas. Vienotība vienā mirklī var atteikties no saviem zvērestiem, uzmest visus, kas apkārt, un pateikt, ka lēmums nav izdiskutēts, un faktiski iesaldēt to.
Diemžēl šādi varētu turpināt bezgalīgi, grūti atrast pat ne mēnesi, bet nedēļu, kad Vienotība un tās politiskie partneri kādu šādā veidā neuzmestu. Cilvēki to zina, ir samierinājušies, pieraduši un pieņēmuši šādu partijas izturēšanos kā neizbēgamu faktu un normu. Galu galā bez šāda izlēcēja un meļa neiztikt gandrīz nevienā lielākā kompānijā. Tā vienkārši diemžēl dzīvē ir iekārtots.
Tomēr tik tālu tas ir par Vienotību. Mācoties no tās, līdzīgi sākuši rīkoties arī partneri. RP Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne pirms pašvaldību vēlēšanām sola, ka gadījumā, ja ieņems kāroto posteni, ieviesīs pilsētā Tallinas sabiedriskā transporta sistēmu un Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem atļaus braukt bez maksas? Skan spēcīgi. Tomēr tas viss netraucē tai pašai Antānei un viņas partijai izstrādāt dokumentus, kas Rīgas pašvaldībai, tikai Nila Ušakova (SC) vadībā, aizliedz dzīvē ieviest daudz maigāku risinājumu - Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem atļaut braukāt par puscenu.
Savukārt NA draud aiziet no valdības, ja netiks atlaists tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Demokrātiskie patrioti) vai ja netiks īstenotas tās prasības termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, taču, kad nekas no tā netiek pildīts, paziņo, ka, lai gan koalīcijas līgums vairs neeksistē, turpinās strādāt koalīcijā... Lai gan, protams, nav skaidrs, kā parlamentārās demokrātijas apstākļos var strādāt vairāku partiju valdība, bez koalīcijas līguma?
Turklāt, kā šādā bezlīguma koalīcijā var atrasties partija ar pieciem ministriem, no kuriem daļa pārstāv tikai paši sevi, bet viens vispār ir jau pirms vairākiem mēnešiem atkāpies, taču joprojām turpina ieņemt amatu un virzīt valstiski svarīgus likumu grozījumus? Vai premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) nešķiet, ka kaut kas ar viņa valdību un vadības stilu nav īsti kārtībā?
Tas viss izklausās vienkārši pēc sviesta, pēc absurda sapņa, kuram jau sen vajadzētu beigties, jo tā gluži vienkārši nevar būt patiesība. Tomēr diemžēl ir diezgan skaidrs, ka tas nebeigsies viss. Vienotība, ievazājot valdībā un valstī savu čuriku politiku, ir panākusi to, ka šajā Saeimas sasaukumā neviens vairs neuzticēsies nevienam un citam cita uzmešana turpinās būt par ikdienu. Savukārt cita valdība vienkārši nav iespējama, jo ne ZZS, ne SC nav nekādas vajadzības un vēlmes iesaistīties šādā Aizspogulijas pasaulē. Tām ir daudz ērtāk noskatīties, kā esošā valdība Vienotības vadībā ne tikai nostiprina valstī uzmetēju filozofiju, bet arī turpina pati sevi padarīt par apsmieklu.