Valmiera ir viena no tām pilsētām, kur siltumapgādes infrastruktūra ir vislabākā Latvijā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Savukārt siltumenerģijas tarifs ir trešais lētākais, to apsteidz tikai Aizkraukle un Rīga.
Viskritiskākajā stāvoklī siltumtīkli ir Cēsīs, kas arī atstāj iespaidu uz tarifiem. «Cēsīs mums ir rūgta mācība par to, ka privātā operatora rokās jau ilgstoši bijis siltumapgādes uzņēmums,» stāsta Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis, kurš pats apsaimnieko daudzstāvu namus Cēsīs. Vairāku gadu garumā ar siltumenerģijas ražošanu pilsētā nodarbojās firma CB, kura nolaida infrastruktūru līdz kritiskam stāvoklim, kā dēļ pērn to nomainīja ar Dalkia, kas solīja sistēmu atjaunošanā ieguldīt 2,5 miljonus latu.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis saka, ka Dalkia Cēsīs pabijusi pārāk īsu brīdi, lai novērtētu kompānijas darbu. Taču, vērtējot Francijas uzņēmuma darbību Valmierā un vēl Liepājā, kur Dalkia pieder 10% siltuma piegādātāja daļu, neko sliktu viņš nevarot teikt.
Dalkia jau vairākus gadus darbojas arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur tā nomā uz 15 gadiem ieguvusi visus aktīvus pilsētas siltumapgādes uzņēmumā Vilnius Energia, kas savukārt 100% pieder Viļņas pašvaldībai. Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka gan Viļņā, gan Tallinā, kur siltumpiegāde arī ir privātā uzņēmuma rokās, siltuma cena ir būtiski augstāka nekā Rīgā. Pēc viņa domām, arī Latvijas galvaspilsētu var piemeklēt līdzīgs scenārijs, ja Dalkia iegūs kontroli pār uzņēmumu.
A.Akermanis gan apgalvo, ka «tarifus nosauc ne jau siltuma piegādātāja akcionāri, bet SPRK, tādēļ runāt par tarifa celšanu tikai dalībnieku sastāva dēļ nav pamata». Viņš gan nenoliedz, ka tos var ietekmēt ar sistēmu apsaimniekošanu saistītā darbība.