Uzskats, ka Latvijā nevar atrast darbu, ir ļoti maldīgs. Par piemēru var ņemt apkalpojošo sfēru. Apskatot darba tirgus portālus, var redzēt, ka daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus. Līdzīga situācija ir HoReCa nozarē - trūkst viesmīļu, bārmeņu, pavāru, pārtikas tehnologu un konditoru. Liela daļa šo nozaru speciālistu krīzes gados pameta Latviju, tāpēc tagad, kad mūsu valsts ekonomika atguvusies un parādās jaunas darba vietas, vairs nav cilvēku, kas tās aizpildītu.
Nav jāuzdod jautājums «Kāpēc jūs pametat dzimteni?», lai noskaidrotu aizbraukšanas motīvu. Iemesls aizbraukšanai bija ļoti vienkāršs - darba trūkums un neadekvāts atalgojuma līmenis. Lai uzlabotu situāciju, uzņēmējiem nevajag paļauties uz solītajiem reemigrācijas plāniem, bet rīkoties pašiem. Galu galā - valsts darba vietas nerada, to dara uzņēmēji.
Skaidrs, ka uzņēmēji Latvijā nevar sacensties ar to algu līmeni, ko piedāvā darba devēji Rietumeiropā, taču var un vajag piedāvāt to, ko faktiski neiespējami atrast ārvalstīs. Uzņēmumiem jārada iekšējie apstākļi, kas darbinieku mudinātu tieši šajā uzņēmumā turpināt strādāt un attīstīt sevi. Šādi apstākļi var būt lojalitātes programmas (piemaksa par nostrādāto gadu skaitu uzņēmumā), darbinieku atbalsta programma, iekšējo apmācību skola, darbinieku iesaiste darba grupās, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas pēc tam ietekmē darbinieku ikdienu, jauno tehnoloģiju izmantošana darbā un arī tādas pavisam vienkāršas lietas kā ieklausīšanās darbiniekā un ikdienas atbalsts no tiešā vadītāja.
Tāpat jāsaprot, kāpēc esošie darbinieki strādā uzņēmumā, un tie faktori, kas viņus uzņēmumā notur. To var noskaidrot ikdienas sarunās ar darbiniekiem, mikroklimata pētījumos un ikgadējās apmierinātības aptaujās. Tas palīdz identificēt darbinieku piesaistošos faktorus un censties tos pilnveidot un padarīt vēl redzamākus, kas var pamudināt darbam uzņēmumā pieteikties jaunus darbiniekus. Tāpat jārada interesantas iekšējas programmas, kas atbalstītu ikvienu uzņēmuma darbinieku un attīstītu viņu kā profesionāli.
Uzņēmumam ir būtiski darba meklētāju acīs saglabāt labu reputāciju un vairot savu korporatīvo, sociālo atbildību. Tas nozīmē, ka uzņēmumam jādomā arī par ārējo komunikāciju - labdarības projektiem un citām šāda veida aktivitātēm.
Darbinieku mainība rada izmaksas darba devējam, tāpēc uzņēmumi šobrīd visdažādākajos veidos cenšas noturēt darbiniekus, piemēram, ar katru darbinieku, kas pieļauj domu doties prom no uzņēmuma, notiek intervija, kuras mērķis ir noskaidrot darbinieka aiziešanas iemeslu un saprast, kas uzņēmumam jādara, lai darbinieks tomēr neaizietu. Galvenā atslēga - komunikācija!
*Izklaides un atpūtas vietu tīkla Klondaika Personāla nodaļas vadītāja