Strādājot sestajās olimpiskajās spēlēs, pirmo reizi visās arēnās un stadionos visapkārt paveras gandrīz tikai vienas valsts baltizilisarkanā atribūtika. Krievijas līdzjutēji ir nospiedošā vairākumā, tāpēc sava laukuma priekšrocības mājiniekiem ir ne tikai hokejā, bet arī biatlonā, bobslejā un visos citos sporta veidos. Ārzemnieki veido nelielas saliņas. Bija cerība, ka no ceturtdaļfināla būs vismaz vairāk zviedru un somu hokeja fanu, taču tā nav noticis. Kāpēc - prāvas izmaksas vai bailes no iespējamajiem terora aktiem? «Es domāju, ka abi šie faktori un vēl tas, ka ārpus sporta pasākumiem Sočos nav izklaides iespēju. Līdzjutēji tomēr brauc ne tikai skatīties spēles, bet arī atpūsties,» skaidroja zviedru žurnālists Matiass Eks no Expressen. Pirms spēlēm avīzēs un televīzijā aktuāla tēma esot bijusi drošība Sočos, un noteikti to arī bez ievērības neatstāja zviedri. Bažījoties par tuvinieku drošību, NHL spēlējošie zviedri ieteikuši ģimenēm nebraukt uz olimpiskajām spēlēm. Tikai Anaheimas Ducks uzbrucējam Jakobam Silfelbergam esot ģimene Sočos.
«Visticamāk, mēs Sočos nebūtu, ja hokeja turnīrā nespēlētu mūsu meita Linaca,» pastāstīja pie hokeja arēnas Boļšoj uzrunātā Vesteru ģimene no Zviedrijas. Abi vecāki izmantojuši tūrisma aģentūras pakalpojumus. Par četru dienu uzturēšanos Sočos vienai personai bijis jāmaksā 2000 eiro. Cenā iekļautas arī biļetes uz četriem olimpisko spēļu sporta notikumiem. «Patiešām bijām pārsteigti, ka Zviedrijas un Slovēnijas ceturtdaļfināla hokeja spēlē bija tikai aptuveni simts zviedru fanu. Slovēņu pilnīgi noteikti bija vairāk. Savādi mums tas šķiet,» iespaidos padalījās Vesteri.
Vienādi zilas cepurītes ar uzrakstu Suomi ir Helēnai un Erki Oskaram Makineniem, taču abi dzīvo Dienvidāfrikas Republikā Johannesburgas priekšpilsētā Fočvillē. Soms ir tikai Erki Oskars. «Uz Dienvidāfriku pārcēlos, kad biju sasniedzis divdesmit gadus. Tur tomēr ir siltāk nekā Somijā,» smējās Erki Oskars. Ilgus gadus viņš strādājis ogļu rūpniecībā. Tikko pārkāpis sešdesmit gadu slieksni, un Soču olimpiāde ietilpstot viņa pensijas sasniegšanas piecu nedēļu izklaides braucienā pa Eiropu. Pēc sievas Helēnas domām, Sočos uz vietas nebūt neesot dārgi. «Redziet, kādus cimdiņus es nopirku oficiālajā fanu atribūtikas tirdzniecības veikalā par 500 rubļiem [11 eiro],» lepojās Helēna. Makineniem 6000 eiro paketē bijušas biļetes uz divām hokeja spēlēm, slēpošanu, biatlonu, tramplīnlēkšanu un kērlingu. «Kopumā ņemot, 6000 eiro - tas mums tomēr arī ir daudz,» secināja Erki Oskars.
Ja reiz ārzemniekiem Soči ir dārgs pasākums, nācās izdibināt, ko par olimpisko spēļu izmaksām domā šurp atbraukušie krievi.
Andrejam un Natālijai Kurgiševiem ir sava maizes ceptuve Rostovā pie Donas. Abi un piecgadīgā meita Anas-tasija apmetušies 70 kilometru no Sočiem pie draugiem. «Uz dzīvošanas rēķina ietaupījām. Katru dienu gan sanāk ar vilcienu braukt uz Sočiem, bet tas nav dārgi - biļete maksā 210 rubļu (4,5 eiro). Atklāti sakot, līdz pēdējam brīdim nezinājām, vai brauksim uz olimpiādi, jo ir grūti izrauties no ikdienas darbiem.» Andrejs konkrētus aprēķinus nav veicis. Pēc aptuvenām aplēsēm, olimpiādes kopējās izmaksas būšot intervālā no 1500 līdz 2000 eiro. Gandrīz pusi no šīs summas veidojot daiļslidošanas sacensību apmeklējums, kas ģimenei kopā izmaksājis 800 eiro. Vai nav par daudz? «Tas ir normāli,» uzskata Andrejs. «Iepriekšējā olimpiāde Krievijā taču notika tikai 1980. gadā,» piebilda Andrejs. Viņa sieva Natālija pastāstīja, ka paziņas Maskavā pāris gadu esot atlikuši rubļus krājkasē, lai būtu iespēja atbraukt uz Sočiem. Sarunas nobeigumā Andrejs izsaka nožēlu, ka runājis ar Latvijas žurnālistu. «Eh, būtu jūs kāds no mūsu žurnālistiem, tad es ar avīzes starpniecību nodotu sveicienu mūsu prezidentam Putinam. Tas tomēr nav normāli, ka spēļu vietās ir tikai fast food [Andrejs lieto anglisko vārdu salikumu ātrās ēdināšanas punktiem] pārtika. Mums neļāva pat ūdeni ienest, bet meitai kola negaršo. Kāpēc nevarēja, teiksim, tirgot pelmeņus vai vēl kaut ko no krievu nacionālās virtuves?» Jā, Krievijā tomēr - ja kaut kas nav pa prātam, jāsūdzas prezidentam.