Par kilometru grib 10 latu
Maskējusies aiz lielām saulesbrillēm, Dienas žurnāliste, ar somu vienā un Rīgas karti otrā rokā, angliski uzrunā vienu no šoferiem, lūdzot izskaidrot, kā nokļūt līdz kādai viesnīcai Vērmanes dārza tuvumā. Jaunietis laipni norāda virzienu un piedāvā aizvest tikai par 10 latiem. Nezinot, no kuras valsts ārzemniece atbraukusi, viņš summu nosauc arī eiro izteiksmē. Uz iebildi par dārdzību, puisis atbild, ka brauciens ar velorikšu būšot īpašs piedzīvojums, kas esot prasītās cenas vērts. Kamēr notiek kaulēšanās, kas rezultējas ar trīs latu atlaides panākšanu, piebrauc vēl viena - pēc izskata gan necilāka - velorikša, kuras šoferis piedāvā aizvest par pieciem latiem. Pa ceļam jaunais puisis pēc tūristes lūguma izstāsta, kā no Rīgas tikt līdz jūrai, kā arī uzskaita populārākās izklaides vietas. Viņš minas pārliecinoši, apdzen gājējus un ārpus Vecrīgas brauc galvenokārt pa braucamo daļu. Galapunktā - kilometra attālumā - teju bez nevienas apstāšanās nonākam pāris minūšu laikā. Īstie ārzemnieki visticamāk neiedomātos, ka brauciena laikā obligāti jāpiesprādzējas un ka katram šim braucamrīkam redzamā vietā jābūt piestiprinātam pakalpojumu cenrādim - tieši šos abus pirms teju gada pieņemtos Rīgas domes noteikumus Dienas nolīgtais šoferis pārkāpa. Ja to pamanītu pašvaldības policija, viņam tiktu piemērots administratīvais sods 10 līdz 50 latu apmērā.
42 braucēji sodīti
«Šī ir pirmā sezona, kad spēkā jaunie noteikumi, bet jau var secināt, ka tie būtiski sakārtojuši velorikšu nozari Rīgā - tagad ar tām nevar braukt kurš katrs tā kā uzskata par pareizu un kur vien iegribas. Ikvienam, kas ar to grib gūt ienākumus, Rīgas domes Satiksmes departamentā (RDSD) jāizņem atļauja un jāievēro virkne prasību. Ja pašvaldības policijas pārstāvji pārbaužu laikā konstatē pārkāpumus, vadītājiem tiek piemērots sods. To skaits var ietekmēt šofera izredzes saņemt atļauju nākotnē,» skaidro Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš. Katrai velorikšai jābūt aprīkotai ar numurzīmi, pirmās palīdzības aptieciņu, sarkanas un baltas gaismas lukturiem un virzienrādītājiem. Tāpat redzamā vietā jābūt piestiprinātai šofera vizītkartei un cenrādim, kā arī velorikšas lietošanas instrukcijai latviešu valodā un vismaz divās svešvalodās. Drīz pēc noteikumu pieņemšanas Rīgas domnieki tos papildināja, nosakot, ka galvaspilsētas centra lielākās ielas velorikšu vadītāji savos maršrutos iekļaut nedrīkst. Šoferis, kura pakalpojumus izmantoja Diena, gan nelielu posmu nobrauca pa Brīvības ielu, par to saskaņā ar noteikumiem pienākas bargākais sods - līdz pat 250 latiem.
Jautāts, cik bieži un stingri policija velorikšotājus pārbauda, J. Znotiņš atbild, ka reidi notiekot, kad tos vismazāk gaida. «Nedēļas nogalēs likumsargiem darba pilnas rokas arī bez šo braucēju kontrolēšanas, un arī īpaši daudz sūdzību no viņu klientiem nesaņemam. Bijuši gadījumi, kad pieveram acis uz to, ja pa kādu viņiem aizliegto ielu braukts īss gabals, taču visam ir robežas,» norāda J. Znotiņš. Viņa sniegtie dati liecina, ka šovasar par dažādu noteikumu pārkāpumiem sodīti jau 42 velorikšu vadītāji. Visbiežāk nav ievērotas prasības par pakalpojuma izcenojuma un vizītkaršu piestiprināšanu, bet seši vadītāji nav pacentušies nokārtot atļauju, bez kuras ar šo biznesu vispār nevar likumīgi nodarboties.
Izsniegtas 90 atļaujas
Sarunā ar Dienu kāds jaunietis, kurš uz velorikšas sēdekļa pavada jau otro vasaru, atklāj, ka Rīgas domes noteikumi viņam šķiet loģiski: «To ievērošana atvieglo dzīvi mums pašiem - nenākas vairs karot ar taksometru šoferiem. Turklāt nekas neizpildāms tas nav un pelnīšanas iespējas neliedz - tik un tā izplatītākās klientu vizināšanas vietas ir Vecrīga un viesnīcas tās apkārtnē. Izņēmums bija Dziesmu svētki - tajās dienās pieprasīts galapunkts bija Mežaparks un pārmaiņas pēc vedām vietējos iedzīvotājus». Par 20 minūšu braucienu jaunais šoferis prasa 10 latu, bet viņa vienīgie izdevumi esot 70 latu nedēļā par braucamrīka īri. Jaunietis zina stāstīt, ka pilnībā aprīkota jauna velorikša, ar kādu brauc pats, maksā teju trīs tūkstošus latu. Savukārt cits pasažieru velosipēda vadītājs atklāj, ka dienā vidēji pārvadā 10-15 pasažieru, par braucienu neatkarīgi no ilguma vai attāluma prasot 10 latu. «Viss atkarīgs no tā, cik komunikabls esi. Ja tikai sēdēsi un gaidīsi, iespējams, neviens nepienāks un paliksi bešā.»
Varbūtība pasīvā veidā nopelnīt ir patiešām maza, jo šogad RD SD kustības atļaujas izsniegtas ap 90 velorikšu vadītājiem. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Dienai skaidro, ka velorikšu šoferi pārsvarā reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, tāpēc viņiem jāveic uzskaite, par kādu summu sniegti pakalpojumi, un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt darījumu apstiprinošas kvītis jāizsniedz vien pēc klienta pieprasījuma. Pārkāpums ir, ja to darīt atsakās vai izsniegtā kvīts nav reģistrēta VID. Dienas uzrunātais velorikšas vadītājs gan atzīst, ka par nodokļu lietām neiespringst: «Pagājušās vasaras beigās samaksāju VID minimālu summu, vairs pat neatceros, cik. Par nodokļu pārbaudēm paziņu lokā nekas nav dzirdēts - mūs viņi liek mierā.»
Krāpj tūristus
Citās domās par velorikšu vadītāju šķietami mierīgo dzīvi ir taksometra vadītājs Vladimirs, kurš dežūrē viesnīcu tuvumā. Vēl pirms nedēļas viņš bijis liecinieks asai vārdu pārmaiņai starp diviem ārzemju viesiem un pārīti velorikšu šoferu. Par braucienu no Vecrīgas līdz viesnīcai jaunieši tūristiem pieprasījuši 50 latu. Ārzemnieki iebilda, jo nebija rēķinājušies, ka cena būs tik augsta. Abi šoferi viņus nelaiduši prom, kamēr tūristi piekrituši šķirties no 40 latiem. «Velorikšu sākotnējā iecere - ekskursijas pa Vecrīgu - bija ļoti pievilcīga, bet viss sākās, kolīdz jaunieši saprata, ka daudz izdevīgāk pelnīt kā taksometriem. Īpaši ienesīgi tas varētu būt piektdienu, sestdienu vakaros, kad iereibušie klienti cenai nepievērš uzmanību. Šī biznesa patiesā seja atklājas nevis viņu pulcēšanās vietās Vecrīgā, bet galapunktos, kur, kā esmu novērojis, pēc summas izdzirdēšanas ne viens vien pie saprāta esošs ārzemnieks uzsāk skandālu,» novērojumos dalās Vladimirs, piebilstot: «Labums vien tāds, ka šogad no velorikšām vismaz noņemtas striptīza klubu reklāmas.»