«Kad komjaunatnes līderi staigāja pa kopmītnēm un pārbaudīja, vai gadījumā kāds nesvin ko pretvalstisku, mani izstūma priekšā: mēs svinam Jāņa dzimšanas dienu,» viņš atceras. Toreiz tas bija studentisks brīvdomības nedarbs, bet, laikiem mainoties, un ar gadiem nācis jau cits skatījums uz Latviju un uz tēvzemes mīlestību. To Ērglis pauž arī dejā. Šosestdien, tieši viņa 50. dzimšanas dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienas priekšvakarā, Ķīpsalas hallē 17. novembrī plkst. 18 notiks vērienīgs deju koncerts Laiki raksta dejas rakstā. Tajā piedalīsies ap 900 dejotāju no 27 kolektīviem, lai izdejotu nelielu daļu no Jāņa vairāk nekā 200 oriģinālhoreogrāfijām, kas tapušas trīsdesmit gados.
«Deja ir daudz kas vairāk nekā tikai skaists kustību salikums un cilvēka dvēseles stāvokļa izpause. Deja slēpj sevī enerģiju, saturu, dažādus zemslāņus,» uzskata Jānis Ērglis. Tomēr, lai cik rūpīgi viņš būtu izdomājis un uzlicis uz papīra dejas soļu zīmējumu, ieejot mēģinājumu zālē, viņš to, visticamāk, «nosvītros». «Iestājas klikšķis - radošais brīdis, kad pilnīgi neapzināti bīdi cilvēkus pa laukumu. Kad tas ir beidzies, tu redzi: jā, tā tam arī jābūt. Bet, paskatoties pierakstos, redzi, ka tā ir labi ja puse no iepriekšējām idejām. Šķiet, ka vienkārši jābūt labam sekretāram, kas pieraksta to, ko viņam kāds sūta,» tā Jānis Ērglis atklāj savu radošo darbu. Viņš ir pārliecināts, ka ikvienu tautas deju vai dziesmu sākotnēji ir radījis viens talantīgs cilvēks: «Nu nevar sanākt četri cilvēki kopā un izdomāt tautas dziesmu!»
Ērgļa dejās ir ievīti noslēpumaini rituāli, vēstījumi, kāda noslēpumaina un būtiska jēga. Viņš arī neslēpj, ka interesējas par senajām zintīm. «Veidojot horeogrāfiju, ir jābūt stāstam, pat ja to nekad neatklāšu. Šis stāsts ir daudzslāņains. Bet primārais ir mūzika. Tad tās bildītes liec virsū,» - tā Jānis Ērglis.
Piemēram, plaši pazīstamā deja Krustami dejami, krustami lecam tapusi kā veltījums 1991. gada barikādēm. «Togad ar sievu aizbraucām pie viņas mammas, un es, šķirstīdams žurnālu Zīlīte, atradu pavisam vienkāršu etnogrāfiskā ornamenta zīmju tulkojumu. Tās bija it kā saliktas no pupām un blakus - nozīmes tulkojums. Lasot šīs zīmes, radās ideja par deju. «Sanāksim iet visi darba ceļus ar zināšanām un prieku. Visi, vienmēr visi!» - lūk, kā lasāms dejā iekļauto krusta figūru vēstījums. Šī deja tapa 1993. gada Deju svētkiem.
«Ikviena no koncertā iekļautajām dejām tapusi konkrētā laikā, ar konkrēta laika nospiedumu. Viena no pēdējām - Vai domāji, vai cerēji - radās, domājot par jauno emigrācijas vilni un dzimstības problēmu Latvijā. Atļāvos nedaudz humoristisku skatījumu: tas nekas, ka braucam prom, bet palikušie taisīsim bērnus,» stāsta Jānis Ērglis. Visjaunākā deja Ozols ar Jura Kulakova mūziku ir veltīta dzimtenes mīlestībai. Programmā iekļauta arī šāgada jaunrades deju konkursa uzvarētāja - deja Kungi mani karā sūta.
Nav nejaušība, ka visi koncerta dalībnieki būs kolektīvi, ar kuriem tagad strādā kādreiz slavenā un pirms 15 gadiem likvidētā deju ansambļa Daile bijušie mākslinieki. Kolektīvu vidū, kuri sabrauks no malu malām, būs arī abi jubilāra lolojumi - tautas deju ansamblis Teiksma un Tingeltangels no Salacgrīvas.