Kad radās Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija?
Asociācija ir dibināta šā gada sākumā, lai gan mēģinājumi tādu izveidot bijuši jau iepriekš. Sasāpējušie punkti Latvijas populārākajiem komandu sporta veidiem bijuši aktuāli vienmēr, bet katrs to ir mēģinājis risināt individuāli.
Vai iemesls bija Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotais plānotais budžeta sadalījums starp federācijām?
Ideja par asociācijas izveidošanu radās jau agrā rudenī. Paralēli statūtu un materiālu gatavošanai jau tika izrādīta iniciatīva aicināt uz sarunu jauno izglītības ministru [Robertu Ķīli] un premjerministru [Valdi Dombrovski]. Diemžēl tiešas atbildes nesaņēmām. To var saprast, jo izglītības ministrs risina daudzus būtiskus jautājumus - restrukturizē ministriju, nopietni diskutē par izglītības problēmām. Sausais atlikums ir tāds, ka sports ir palicis otrajā vai trešajā plānā. Tas neapmierināja federācijas, jo katra plāno savas aktivitātes un budžetu. Tas viss ir saistīts ar finansējumu un valsts atbalstu, un ir saprotams, ka darbībai jābūt prognozējamai, turklāt ne tikai pusgada perspektīvā. Dialoga neesamība pasteidzināja asociācijas reģistrāciju. Pozitīvais ir tas, ka ar mums ir sākuši runāt. Esam uzaicināti uz Saeimu un vienojušies par tikšanos ar premjerministru. Mums ir vairāki īstermiņa mērķi, kurus mēs arī plānojam sasniegt.
Pēc kāda principa tiek noteikts asociācijas sastāvs?
Asociāciju dibināja piecas lielākās sporta spēļu federācijas - basketbola, futbola, volejbola, handbola un hokeja federācija. Valdē bez manis ir pārstāvēti arī šo federāciju prezidenti. Esam atvērti arī pārējiem komandu sporta spēļu veidiem. Vēlmi iestāties jau izteikusi Latvijas Florbola federācija. Problēmas jau visiem ir vairāk vai mazāk vienādas. Gadu no gada kādam varbūt izdodas to deķīti pavilkt uz savu pusi, bet ir skaidrs, ka kopējais deķīša apjoms absolūti neatbilst kaut vai Ministru kabineta noteiktajam valsts atbalstam izlašu dalībai Eiropas un pasaules čempionātos un to kvalifikācijas turnīros. Šis elementārais punkts netiek pildīts. Mana pirmā saruna notika ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru [Edgaru] Šnepa kungu. Pamazām notika tikšanās ar citām federācijām.
Basketbola savienība gan nav starp trūcīgākajām?
Viņi nav trūcīgāki, taču iniciatīva nāca tieši no viņu puses. Šeit mēs nevaram nodalīt, kurš ir turīgāks un kurš ne. Tā problēma skar visus. Diemžēl šīs sarunas ar ministru nebija, un rezultātā finanses šim gadam tika sadalītas stipri neloģiski.
Jūs izprovocēja kērlingam un regbijam piešķirtais finansējums?
Negribu nostāties pret kērlingu un regbiju, bet finansējums viņiem nosedza lielāku daļu no vajadzībām nekā pārējām federācijām. Neesam par to, lai viņiem tā nauda netiktu iedalīta, taču proporcija ir stipri diskutējama. Ja kērlingam piešķir tādu pašu finansējumu kā volejbolam un futbolam, jādiskutē, kuri sporta veidi tad ir perspektīvi Latvijā un kurus mēs vēlamies attīstīt. Ja tas ir kērlings, tad pasakām valsts mērogā, ka futbols un volejbols mūs neinteresē un tā ir tikai privāta iniciatīva. Tad šī informācija jādod tālāk starptautiskām organizācijām, ka Latviju šie sporta veidi neinteresē un tās komandas vairs nepiedalās starptautiskos turnīros.
Kas darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā darba grupā?
Saprotu, ka tur ir pārstāvji no visām sporta federācijām, taču budžeta sadalījuma tabula ir radīta viena referenta kabinetā pēc viņa saprašanas par sportu.
Vai jūsu organizācija pretendē uz to, ka varētu virzīt profesionāļu komandu, kas nākotnē varētu izvirzīt pamatkritērijus naudas sadalē?
Visu federāciju vadītāji atbalsta to, ka mēs paši izstrādājam finansējuma sadales principus. Pēc stingriem noteikumiem, kurus paši esam gatavi izstrādāt. Jābūt arī valstij noteiktam apjomam un veidam, kā valsts uzņēmumi var piedalīties sporta finansēšanā.
Ja jums būtu jāsadala miljons, kā jūs to sadalītu?
Sliktā ziņa ir tā, ka miljona mums nav. Ja būtu, mēs, piecas sešas federācijas, apsēstos pie viena galda un šo algoritmu izdomātu.
Bet tās ir tikai piecas!
Mēs arī citas aicinām sēsties pie galda. Kā jau teicu, esam atvērti. Nav tā, ka esam pieci un pārējais nav sports.
Kāds būs pamatprincips?
Sadalē, ko veica Izglītības ministrija, nebija ņemts vērā ne Latvijas potenciāls šajā sporta veidā, ne masveidība, ne popularitāte pasaulē, ne kvalifikācijas posmi. Ja kērlings ir ieguvis vietu Eiropas čempionātā, tā nav sensācija kā Latvijas futbola izlasei, kas aizspēlējās līdz šim līmenim. Jāsaliek visi rādītāji, un jāņem tie vērā, dalot jebkādu finansējumu.
Jūs pārstāvat komandu sporta veidus. Ko darīt individuālajiem sportistiem?
Ja individuālo sporta veidu pārstāvji izveidos savu asociāciju, tas demokrātiskā valstī būs ļoti labi. Lielākajā daļā jautājumu mēs atradīsim veidu, kā sadarboties. Pamatjautājums ir vienāds. Kurš ir prioritārs sporta veids, un kā panākt prognozējamu un mērķtiecīgu finansējumu šiem sporta veidiem.
Latvijas sportā jau 20 gadu tiek locīta frāze «prioritārie sporta veidi». Kā noteikt, kuri tie ir?
Latvija nevar būt veiksmīga visos sporta veidos. Pie prioritāriem sporta veidiem vajadzētu nonākt, ņemot vērā sporta bāzes, vēsturi un spēcīgu treneru potenciālu.
Kā ar bērnu un jaunatnes sportu?
Tas ir ļoti svarīgs. Īpaši jau runājot par komandu sporta veidiem, kur bez bērnu un jaunatnes sporta pakāpienveida sagatavošanas nav iespējams sagatavot sporta veida komandu, kas var cīnīties pasaules līmenī.
Kādi ir turpmākajos mēnešos paredzētie asociācijas soļi?
Pirmkārt, iekļauties visu ar sportu saistīto darba grupu sēdēs. Otrkārt, piedalīties nākamā gada budžeta izveidē, kurā iestrādāt principus, kurus paši sagatavosim. Treškārt, svarīgs jautājums ir finansēšanas avoti. Nāksim ar likumdošanas priekšlikumiem - tie ir sporta totalizatori, akcīzes nodoklis azartspēlēm, tabakai un alkoholam. Jābūt naudas daļai, kuru sabiedrība, sevi indējot, iegulda veselīgas sabiedrības radīšanai. Tādam tam principam vajadzētu būt.
Pieņemsim, ka šeit uz galda tiek nolikts miljons un jums saka - nosauciet septiņus prioritāros sporta veidus un tad jūs šo miljonu saņemsiet!
Man ir grūti nosaukt pilnībā visus. Mūsu organizācija pārstāv piecus sešus, kurus varu automātiski nosaukt.
Tie ir prioritārie?
Jā, patlaban tie pamatoti ir valstī populārākie un masveidīgākie.