Novembra pārtraukumā izdevās padarīt visus ieplānotos darbus?
Es jau varu teikt, ka būtu gribējis, lai komanda pilnā sastāvā būtu bijusi kopā visu laiku, bet mums tas nav iespējams pēc definīcijas, jo šajā laikā vienmēr spēlē Latvijas izlase. Galvenais bija nedaudz atpūsties un pastrādāt, un to mēs arī izdarījām. Mums bija vienošanās ar izlases vadību, ka pusotru dienu viņi kandidātus atstās mūsu rīcībā. Ceru, ka tas bija pareizi darīts.
Ar šādu situāciju, šķiet, biji rēķinājies. Pirms sezonas jau teici, ka vasarā ir ielikts vairāk melnā darba ar domu, ka novembrī visi spēlētāji nebūs pieejami?
Tā tas ir bijis visus gadus, un šis nebija izņēmums. Protams, ka par to jau zinājām vasarā. Tikai paejot zināmam laikam, varēsim izdarīt secinājumus, kas ir bijis darīts pareizi un ko nākamreiz vajadzētu pamainīt. Sezonas laikā kaut ko kardināli pamainīt, piemēram, sistēmu uzbrukumā, mums nav iespējas, jo nav jau spēlētāju.
Pāris dienas spēlētājus nodarbinājāt «sausajos» treniņos olimpiskajā centrā…
Pirmo reizi izšķīrāmies par šādu soli. Nekad tas nebija darīts ne pie Šuplera, ne Pekas (Rautakallio). Vienmēr visu laiku treniņos ir bijis tikai ledus. Šoreiz padomājām, vai tiešām atkal būtu vērts divas dienas slidot tikai slidošanas pēc - veikt vienus un tos pašus vingrinājumus? Jā, arī slidošanai ir savs labums, arī tā var kondīciju uzlabot, bet šoreiz izlēmām kaut ko pamainīt - pastrādāt ar svariem un uz izturību ar skriešanu. Zināmā mērā, protams, riskējām, jo, pieskaitot klāt brīvdienas, spēlētāji gandrīz nedēļu nebija uz ledus. Piektdien atsākt ledus treniņus nebija viegli, vēl grūtāk bija sestdien, bet šodien (otrdien) parunāju ar spēlētājiem, viņi jau saka, ka ir okey, jau saprot, kur ripa, un kājas arī jau klausa. Vai rīkojāmies pareizi, pilnībā gan varēs secināt tikai pēc nākamajām spēlēm. Jau trešdien pret Baris būs jāskatās, kāda ir kustība laukumā.
Priekšā ir vēl viens saspringts spēļu cikls. Atsākt spēlēt būtu labāk pret spēcīgu pretinieku, kāds ir Baris, vai arī pret kādu KHL turnīra tabulas lejasgala komandu?
Vislabāk būtu atsākt ar trijiem punktiem. Šajā līgā ir iespēja jebkuru komandu uzvarēt un var arī ikvienam zaudēt. Mums tik tiešām priekšā ir saspringts cikls viena mēneša garumā, kura laikā būs jāaizvada 13 spēles. Tagad būs gandrīz vai atkārtotais sezonas starts. Veiksmīgi atsākt patiešām ir ļoti svarīgi, jo tas dotu labu starta grūdienu nākamajām spēlēm. Sekmīgs sākums arī ļautu atrauties no konkurentiem.
Kāds ir nākamo pretinieku Astanas Baris rokraksts?
Viņu trumpis ir uzbrukums, ko apliecina 91 iemestā ripa, savukārt aizsardzība nav tik laba. Baris ir tāds mini Sanktpēterburgas SKA variants, tikai nedaudz disciplinētāks un organizētāks, jo šie spēlētāji nav tik daudz izlaidušies. Baris vada treneris (Ari Peka Selins), kurš pasaules čempionātā bija Jukas Jalonena palīgs (SKA galvenais treneris) Somijas izlasē. Abas komandas spēlē līdzīgā manierē - hokejs ir ātrs un agresīvs. Nenotiek aizsarga nostāšanās aiz vārtiem. Kā ir ripa, tā seko uzbrukums. Tas ir arī Pekas (Rautakallio) hokejs.
Baris slikti spēlē skaitliskajā mazākumā. Šajā rādītājā viņi līgā ir priekšpēdējā 27. vietā. Vai tas nozīmē, ka mūsu spēlētājus vajadzētu mudināt būt aktīviem, lai censtos pretiniekus izprovocēt uz noteikumu pārkāpšanu?
Jā, protams, mēs gribam spēlēt aktīvi. Tajā pašā laikā mūsu komanda ir otrajā vietā, pret kuru ir vismazāk noteikumu pārkāpts. Par šo tēmu ar Viktoru (Ābola palīgs Ignatjevs) spriedām, ko tas varētu nozīmēt? Mūsu komanda tiešām ir mazaktīva, vai arī tiesneši nav mums labvēlīgi? Aktivitātei arī ir jābūt saprātīgai. Ja pret Baris notiks skriešana pakaļ ripai pie pirmās izdevības, tad tas neko labu nedos, jo pretinieks ir spēcīgs šādā atklātā hokejā.
Kur tu gribētu ieraudzīt uzlabojumus?
Visur jau vienmēr var būt labāk. Aizsardzība, momentu realizācija, jo maz ir bijušas tādas spēles, kad virknējumi palikuši nemainīgi visas spēles garumā. Kaut ko sablenderējam, tas nostrādā, bet ne jau es to daru tāpēc, ka gribu paspēlēties. Ir mums izveidojušies uzbrukumā puslīdz stabili pāri, piemēram, Vilsons un Hosa, bet trešo nākas piekoriģēt jau spēles laikā. Kamēr Vitālijam (Pavlovam) ir svaigums, tikmēr viņš iedod maiņai agresivitāti, bet, kā spēki sāk izzust, tā viņš ar kādu ir jāpamaina. Jau pirms sezonas to teicu un tagad varu atkārtot, ka vēl viens uzbrucējs, kurš varētu pastiprināt komandu, mums par sliktu nebūtu.
Pirms KHL sezonas sākuma izskatījās, ka lielāku pienesumu šosezon varētu dot ceturtā uzbrucēju maiņa. Viņiem gan spēles laika nav daudz - pārsvarā līdz septiņām minūtēm spēlē...
Tik tiešām pirms sezonas bija tāda cerība, bet jāņem arī vērā, ka ceturtais virknējums bieži mainījās. Es ceru, ka šajā mājas sērijā ceturtā maiņa būs savādāka un ka viņi spēlēs jau līdz desmit minūtēm mačā. Tad arī varēsim prasīt lielāku pienesumu.