Tam nav citu partiju atbalsta. _Jaunā laika_ frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, pieļaujot iespēju nākotnē pieņemt arī likumu, _Dienai_ norādīja uz riskiem, ja ceturtdien Saeima neatbalstīs valdības piedāvāto lēmuma projektu.
JL frakcijas priekšsēdis pieļāva, ka nespēja ceturtdien izšķirties par pilnvarojumu valdībai var ne tikai apdraudēt plānoto pensiju izmaksu jau februārī, bet arī valsts finansiālo stāvokli un Latvijas starptautisko reputāciju. «Tad Tautas partija uzņemas pilnu atbildību, ka valsts var nonākt katastrofālā situācijā un starptautiskā izolācijā,» teica Dz.Zaķis, uz kura sacīto TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece reaģēja vēsā mierā, aicinot nebiedēt cilvēkus «ar milzīgiem pārspīlējumiem, bet gan sagatavot kvalitatīvu dokumentu». Par draudiem valsts stabilitātei ir brīdinājis arī premjers V.Dombrovskis, kurš uzskata, ka TP iniciatīvas dēļ var nonākt strupceļā sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.
JL ir sācis meklēt atbalstu arī opozīcijas frakcijās, un to pašu dara arī TP, bet LPP/LC un SC otrdien vēl nebija noskaņots balsot ne par vienu no priekšlikumiem. SC līderis Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli premjeram, aicinot atsaukt iesniegto lēmuma projektu, jo tas sniedzot vispārēju pilnvarojumu valdībai «turpināt pirms gada uzsāktās darbības ar aizdevuma saņemšanu un brīvi rīkoties ar tā saņemšanas un izmantošanas nosacījumiem». Tas saskan ar iebildumiem, kurus izteica TP frakcijas vadītāja V.Muižniece, norādot, ka «Saeimas kompetenci nevar aizstāt ar neskaidriem formulējumiem». Jau iepriekš TP priekšsēža vietnieks Edgars Zalāns bija atzinis, ka «nevar dot finanšu ministram Einaram Repšem pilnīgi brīvu mandātu sarunāt visu ko un pārējiem pēc tam atliek tikai brīnīties».
Pieņemot, ka TP līderiem ir sava taisnība, ja valdībā būtu koleģiālas attiecības un vēlme strādāt kopā, risinājums tiktu meklēts divpusējās partiju sarunās. Taču tās apmainās publiskiem paziņojumiem un dzēlībām medijos ar pieaugošu intensitāti. Tāpēc JL un TP spēju kopā nostrādāt līdz vēlēšanām sāk apšaubīt aizvien vairāk viņu kolēģu, pieļaujot, ka V.Dombrovska valdības gals esot TP izdzīvošanas jautājums, bet haoss valstī - labāks fons, uz kura Andrim Šķēlem nākt kā glābējam. Savukārt TP līdera A.Šķēles pārstāvis Romāns Meļņiks uzsvēra: «Tautas partija grib strādāt šajā valdībā un panākt, lai tā strādā kvalitatīvi.»
Cīņā starp TP un JL Zaļo un Zemnieku savienība cenšas neiesaistīties. ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa otrdien sacītais liecināja, ka TP neizdosies ZZS dabūt savā pusē un tā varētu atbalstīt V.Dombrovski tik ilgi, kamēr vien viņš būs premjers, - pat ja TP atstās valdību un tā paliks mazākumā ar 48 balsīm. ZZS Saeimā ir 17 deputātu, JL - 15, Pilsoniskajai savienībai - 6, TB/LNNK - 5. Koalīciju atbalsta arī pieci neatkarīgie deputāti, no kuriem trīs pārstāv Sabiedrību citai politikai. Latvijas politikā mazākuma valdības ir darbojušās vairākkārt, tas izdevies, dažādos veidos vienojoties ar kādu no opozīcijas partijām. JL apņēmies turēt šo valdību līdz galam un arī bez TP, ja tā to nolems atstāt, cerot uz LPP/LC atbalstu. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš Dienai atzina - kopš valdības veidošanas pavasarī neviens no Jaunā laika un arī no TP viņu neesot uzrunājis. Partijas turpmāko rīcību valdības krīzes gadījumā no A.Bērziņa teiktā grūti nojaust. Viņš solīja, ka LPP/LC rīkosies valstiski. Vaicāts, vai Saeimas frakcijai varētu būt saistošas līdera Aināra Šlesera iespējamās vienošanās ar A.Šķēli, A.Bērziņš atbildēja, ka Saeimas frakcija ir patstāvīga savu lēmumu pieņemšanā.