«Nervus viņi pakutināja kārtīgi, bet labi, ka tā viss beidzās,» pēc sacensībām atviegloti nopūtās abu sportistu trenere Valentīna Eiduka.
Mūze finālsacensību gaitā visu laiku bija līdere, taču uzvaru nodrošināja tikai piektajā mēģinājumā ar 57,86 metrus tālu raidījumu. Kad zeltu neviena no sportistēm vairs nevarēja atņemt un atbildības važas jau bija nomestas, pēdējā, sestajā mēģinājumā šķēps lidoja vēl tālāk (58,61).
Vīriem finālsacensību pirmajā metienu sērijā vācietis Tomass Rolers ar metienu pāri 80 metru atzīmei (81,74) izdarīja nopietnu pieteikumu uz uzvaru. Sirmajam pirmajā piegājienā tikai 70,51 metrs, otrs metiens netika ieskaitīts, un tobrīd reāli draudēja palikšana ārpus labāko astoņu skaita, kuri vēl ar trim mēģinājumiem turpināja cīņu par medaļām. «Pirmais un otrais metiens viņam bija briesmīgi. Nezinu, ko bija sadomājies. Malacis, ka uz trešo spēja saņemties,» sacensību gaitu kā amerikāņu kalniņus atcerējās Eiduka. Trešajā metienā ar 82,77 metriem Sirmais ne tikai nodrošināja vietu astoņu labāko skaitā, bet arī zelta medaļu. Tādējādi viņš kļuva par sesto Latvijas vieglatlētu Eiropas U-23 čempionu. Aigars Fadejevs uzvarēja 1997. gadā 20 kilometru soļošanā, Līga Kļaviņa - 2001. gadā septiņcīņā, Jānis Leitis - 2009. gadā tāllēkšanā, Madara Palameika - 2009. gadā šķēpa mešanā un Aiga Grabuste - 2009. gadā septiņcīņā.
Eiduka skaidroja, ka Sirmais šosezon nebūt nav sasniedzis savu iespēju robežu. Līdz 29. jūlijam viņam būtu svarīgi pārsniegt 83,50 metru atzīmi, lai ar izpildītu A normatīvu nodrošinātu dalību augustā paredzētajā pasaules čempionātā (PČ) Maskavā. Pagaidām neviens no Latvijas vīriem šķēpmetējiem nav izpildījis A normu. Labākais rezultāts ir Vadimam Vasiļevskim (82,79) - tikai par diviem centimetriem tālāk nekā Sirmajam. Ja nav A normatīva, ar B normu valsti PČ var pārstāvēt tikai viens sportists. Taču, ja ir A norma vienam vai pat diviem sportistiem, var startēt arī viens ar B normatīvu. Eiduka pauž pārliecību, ka uz Maskavu brauks trīs Latvijas šķēpmetēji. «Es domāju, ka trīs mūsu labākie metēji izpildīs A normatīvu. Zigismundam pilnīgi noteikti ir kur pielikt. 19. jūlijā viņam piedāvā startēt Dimanta līgas mačos Monako. Ja viņš izlems tomēr nebraukt, tad metīs Prezidenta balvas izcīņā Valmierā.»
Patiesībā Latvijai patlaban ir četri augstas klases šķēpmetēji. Pēc Vasiļevska un Sirmā trešais rezultāts ir Rolandam Štrobinderam (81,68), ceturtais - Aināram Kovalam (80,71). Štrobinders ar 77,93 metriem Tamperē bija labākais kvalifikācijā, bet finālsacensībās ar 78,71 metru tālu raidījumu ieņēma 4. vietu. Medaļas izcīnīšanai bija jāsasniedz personiskais rekords. Trešais bija vācietis Rolers ar 81,74 metriem. «Gatavs viņš bija tik tālu mest, taču sacensību spriedze darīja savu,» pēc mačiem atzina sportista treneris Gints Palameiks. «Par labu nenāca arī kvalifikācijā uzrādītais labākais rezultāts, jo Rolands iedomājās, ka nu tikai būs. Jebkurā gadījumā pieredzes iegūšanai šīs sacensības bija ļoti vērtīgas.» Par A normatīva sasniegšanu treneris Palameiks īpaši nedomājot. «Veiksmes gadījumā jau jebkurš no vadošajiem metējiem var sasniegt normu. Vēl ir priekšā starts Prezidenta balvā un Latvijas čempionātā, tad jau redzēs, kā veiksies.»
Sezonas galvenās sacensības Štrobinderam esot bijušas Tamperē.»