Lai gan Dienas brīvdienu pielikums SestDiena sāka iznākt jau mēnesi pēc laikraksta dibināšanas 1990. gada 23. novembrī, pirmos četrus gadus tas bija melnbalts, tāpat kā pamatavīze, kura krāsās sāka iznākt 1996. gadā.
Priecīgo notikumu uz SestDienas vāka jeb pirmās lapas todien akcentēja jauni cilvēki, kas simbolizēja «atvērtību laikam un cerību uz nākotnes izredzēm», - Mis Latvija'94, divdesmitgadniece Daina Tobija, kura pavēstīja, ka uz konkursu gājusi ļoti mērķtiecīgi, 24 gadus vecais Lainbankas prezidents Vilis Dambiņš, kurš toreiz atzina, ka banka ir visa viņa dzīve un vairāki mēģinājumi nodibināt ģimeni izrādījušies neveiksmīgi, jo pagaidām darbs un karjera svarīgāki, 21 gadu vecā Ministru prezidenta palīdze Elizabete Bruksle, kura apgalvoja, ka dzīvē visu sasniegusi pati, un 28 gadus vecs krišnaīts Dhīra Krišna dāsa, kurš atklāja, ka vecāku doto vārdu Dainis Laizāns esot aizmirsis un nelietojot. Iekšlapās jaunās paaudzes triumfa gājienu Skicē pašportretam apcerēja Jurģis Liepnieks, atzīmējot divdesmitgadnieku uzkrītošu «galēju apolitiskumu», kā šās parādības specifiskus Latvijas iemeslus minot «sabiedrības neuzticēšanos un paša politiķa tēla nesimpātisko veidolu». Šā nesimpātiskā veidola dēļ «motivācija politiskai darbībai paliek vienīgi garīgi apsirgušajiem un tiem, kas vienkārši nespēj darīt neko citu, lai piepildītu savas ambīcijas. (..) Politiski motivēti, protams, varētu būt arī ar misijas jeb nacionālā pienākuma apziņu apveltīti cilvēki, taču tādus es tikpat kā nepazīstu un domāju, ka tādu šajā portretā diemžēl nebūs arī tad, kad tas būs pabeigts».
Savukārt rubrika Smalko aprindu hronika, kura pirmajā krāsainajā SestDienā vēl bija melnbalta, noskaidroja, kurš ir Latvijas vissmalkākais cilvēks - Imants Lancmanis! Kā citi īpaši smalki cilvēki tika minēti Regīna Razuma, Ruta Čaupova, Dita Krenberga, Anita Kreituse, Ieva Iltnere, Jānis Rokpelnis, Juris Dimiters, Georgs Andrejevs, Jānis Stradiņš, Kārlis Streips, Egils Levits un Pēteris Martinsons.
Kopš tās dienas daudz kas ir mainījies. Sestdiena kļuvusi par biezu, krāsainu žurnālu, Vilis Dambiņš ir gādīgs ģimenes tēvs, Bankas Baltija vairs nav, toties smalku ļaužu tapis daudz vairāk... Tikai Jurģis Liepnieks joprojām nav atradis cilvēkus ar nacionālā pienākuma apziņu, tāpēc konsultē tos, kurus pats pirms 20 gadiem nodēvēja par garīgi apsirgušajiem.