Gribējām runāt par to, ka ar dizainu varam ļoti daudz ko ietekmēt, un par to jārunā gan ar dizaineriem, gan ražotājiem, gan dizaina lietotājiem, kas esam mēs visi. Gribi vai negribi - dizains ir visur. Projekts sniedz pieredzi, ka dizains var būt instruments, ko var izmantot jebkurā nozarē, un ka tā izmantošana var dot labāku rezultātu. Plašāka dizaina lietošana arī var veicināt iedzīvotāju labbūtību. Diemžēl sabiedrībā ir dziļi iesēdies uzskats, ka dizains ir tikai skaists iepakojums vai dārgas lietas, un dizainers ir tikai zīmulis pasūtītāja rokās, nevis tas, kurš meklē, ko un kā varam darīt labāk. Gribam, lai projekta ekspozīcijas rada diskusijas, strīdus, attiecību noskaidrošanu nozarē. Jo nav tā, ka viss ir kārtībā. Pašiem, dizaineriem pietrūkst uzstādījumu, mērķu, savu manifestu - uz ko tiekties, kuros virzienos doties, ko darīt/nedarīt.
Kas skatāms četrās lielajās projekta ekspozīcijās?
Netiecamies uz «smukām» izstādēm, drīzāk uz izpratnes veicināšanu. Pirmā projekta izstāde ir Reputācija (līdz 28.08. Nacionālajā bibliotēkā) - starptautiski apbalvoti Latvijas dizaina darbi. Tādu ir ļoti daudz, lai gan šeit tos bieži vien pat nezina vai nelieto. Mūsu dizains ir konkurētspējīgs pasaulē, mūsu dizaineriem ir laba reputācija, bet vai mēs kā valsts to izmantojam? Piemēram, vai valsts pārvalde, kas var nodrošināt vietējā dizaina izmantošanu, skolās liek Latvijā radītas lietas? Tā arī var veicināt patriotismu, un tas nebūt nav dārgāk. Dizaina apavi, protams, būs dārgi gan te, gan pasaulē. Bet tikpat labi ir arī daudz demokrātisku dizaina risinājumu, kas dod ieguvumu plašam cilvēku lokam. Ir žēl, ka tas viss noreducējas uz to, ka dizains ir kaut kāda ekstra. Tā nav ekstra. Dizains arī risina jautājumus par piekļuvi, sociālo atbildību utt. Īstenībā dizains ir labs, ja to nejūt, nemana. Dizainera mērķis nav būt popzvaigznei. Mēs bieži zinām dizaina priekšmetus, bet nezinām to autorus, un tas ir normāli, jo dizaineriem nav ambīciju būt priekšplānā, viņiem ir svarīgi, ka cilvēki lieto lietas, pie kā viņi ir strādājuši.
Otrā izstāde projektā ir Humanizācija (līdz 29.03. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā). Te rādām dizaina daudzveidību dažādās tematiskajās sadaļās (Mājoklis, Darbs, Maltīte u. c.). Te ir gan dārgie Zofa apavi un lina izstrādājumi, gan ikdienas grafikas dizains, IT risinājumi, iepakojums. Gribējām parādīt, ka ir izvēles iespējas. Ja gribi dizaina apavus vai apģērbu, tie ir dārgi, un par tiem arī visskaļāk runā. Bet ir arī tik daudz neredzamu risinājumu - Radio5 mobilā aplikācija, Futbols* valsts pārvaldē. Mērķis ir salauzt mītu, ka dizains ir kaut kas ekskluzīvs, dārgs, izredzētajiem. Tas ir ļoti dažāds.
Trešā izstāde Informācija no 5. marta Latvijas Mākslas akadēmijā būs par grafikas dizainu. Tā ir ļoti būtiska joma, ar ko saskaras ikviens un ik dienu, pat tie, kas saka, ka dizainu nelieto vai viņiem tas nav vajadzīgs. Tas ir iepakojums, publikāciju dizains, vides grafika, identitātes, digitālie risinājumi utt. Gribam rādīt, ka dizains domāts visiem un ka cilvēki ir tiesīgi prasīt labu dizainu.
Savukārt uz ceturto ekspozīciju Situācija (01.10.-31.10. Gorā Rēzeknē) vedīsim izlasi no trim iepriekšējām izstādēm. Mēģināsim apkopot, kāda ir kopējā situācija dizainā, tas līdz šim nav pētīts. Gribam izvērtēt - kuras ir tās jomas, ko ir vērts izvirzīt priekšplānā, kādas ir problēmas u. tml. Projektā gribam ne vien izglītot cilvēkus, bet arī paši par sevi kaut ko saprast. Patlaban dizaineri ar atdevi dara savu darbu, bet pietrūkst publiskākas savu ideju, mērķu manifestēšanas. Līdz ar to joprojām ir viedoklis, ka dizains ir kaut kas elitārs. Izstāde arī var kļūt par atspērienu, lai veidotu jaunus dizaina atbalsta rīkus un veicinātu sabiedrības pieprasījumu pēc dizaina.
Liela sadaļa projektā ir Dizaina pastaigas, kur var izsekot tam, kā dizains rodas.
Likās, ka tieši tikšanās ar pašiem dizaineriem būtu vislabākais veids, kā skaidrot dizaina procesus, kliedēt mītus. Piedāvājam četru dažādu tēmu pastaigas - grafika (13.-14.02.), produkti (27.-28.02.), interjers (13.-14.03.), ēdiens (27.-28.03.). Pastaigās ikvienam ir iespēja iekļūt dizaineru darba telpās. Tāpat, piemēram, interjeru nevar skatīties tikai bildēs. Tas ir 3D un jebkura uzņēmuma brenda un domāšanas manifestācija. Pastaigas objektos būs klāt katra interjera autors un pastāstīs ko vairāk.
Kā izvēlējāties objektus, ko iekļaut pastaigu maršrutos?
Mēs, četri kuratori, protams, esam subjektīvi, un maršruti ir mūsu izlase - tās vietas, ko uzskatām par labām. Un kuras arī bija atvērtas un neteica nē. Cepuri nost tiem, kas piekrita, jo tas nav tik vienkārši - pārtraukt darbu un izrādīt svešiniekiem noslēpumaino procesu. Runājot par interjera dizaina pastaigu, tās ir jaunas vietas, kas tapušas salīdzinoši nesen. Kritēriji bija arī pieejamība un daudzveidība, tāpēc tie ir publiskie interjeri, ne privātie. Piemēram, Mārtiņš Pīlēns stāstīs par savu projektu centrā Lielvārds, mēs ar Holgeru Eleru - par ABLV Hipotekārās kreditēšanas centra telpām.
Pēc kādas koncepcijas veidojāt šīs ABLV telpas, un ar ko tās atšķiras no līdzīgām iestādēm? Vai arī tik korporatīvā un konservatīvā vidē kā banka dizainam ir plašas iespējas, kur izvērsties?
Jā. Tā ir banka, kas ļoti domā par savu apmeklētāju ērtībām, labsajūtu. Telpas atspoguļo bankas domāšanu - lai apmeklētājs, tur ieejot, nejustos neveikli, bet gan gaidīts un īpašs, lai justu tādu kā piederību. Pašas bankas tēls ir otrajā plānā, bet tieši šī attieksme šo tēlu arī veido. Izmantojām vietējos materiālus, ļoti domājām arī par ergonomiku. Tas ir viens izcils piemērs, ka pasūtītājs tik ļoti seko līdzi katrai detaļai, domājot tieši par savu klientu. Atšķirībā no citām bankām te bija svarīga arī vietas piederība - Rīga, konkrētā vēsturiskā ēka. Bankas korporatīvā identitāte šeit nav uzspiesta, tā te ir ļoti delikāta, nav pašmērķis.
Cik atvērti Latvijas uzņēmumi ir pret dizaineru ierosinājumiem, kā izmantot savu vidi kā dizainisku instrumentu savā jomā?
Atvērtības varētu būt vairāk tieši publiskajā sektorā. Uzskatu - savā privātajā mājā varam darīt, ko gribam, bet, ja tas ir publisks interjers, tad iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt ērtu, saprotamu vidi. Privātais sektors dizainu patlaban izmanto daudz vairāk nekā publiskais. Taču arī publiskajā sektorā atdeve tad būtu daudz lielāka. To līdz galam neapzināmies. Vajadzētu vairāk izmantot dizaineru konsultācijas. Krāsa maksās tikpat - neatkarīgi no tā, vai krāso baltas sienas vai zaļas. Bet dizainers ir tas, kurš var palīdzēt izlemt, vai labāku rezultātu dos balta vai zaļa siena. Arī - kāpēc lietojam tādas gaismas un mēbeles un ne citādas. Ne velti dizaineri mācās desmitiem gadu, lai varētu dot šādus padomus. Patīk/nepatīk līmenī varam rīkoties savās mājās, bet kolīdz ir saskare ar sabiedrību, tā ir atbildība par to, kā cilvēki jutīsies. Šīs izpratnes trūkst, ir arī mīts, ka dizaineru pakalpojumi maksā dārgi. Bet tas viss atmaksāsies ar uzviju. Pēc tam kļūdas labot būs daudz dārgāk.
Cik mēs kā sabiedrība esam izglītoti dizaina jautājumos? Vai pieņemam visu, ko mums liek priekšā?
Mums ir tiesības prasīt labu dizainu, bet mēs to nezinām. Tomēr sabiedrības prasības gadu no gada paaugstinās. Tas ir lēns process, bet dizains ir tāds, kāda ir sabiedrība. Ja publiskās iestādes izskatās tādas, kādas izskatās, tas ir mūsu domāšanas spogulis. Apkārt valda nenormāls vizuālais piesārņojums, un mūsu acis pie tā ir tik ļoti pieradušas, ka vairs nefiltrējam. Taču nav tā, ka ir vienalga, kādā krēslā tu sēdi. Tam nav obligāti jābūt dārgam dizaina krēslam, tas var būt stipri lētāks, kam turklāt nav jābūt dārgā kopijai, plaģiātam. Arī lēts risinājums var būt pilnīgi oriģināls. Tāpat dizainam līdzi nāk vesela filosofija - izmantotie materiāli, ražošanas apstākļi, pārstrādes iespējas utt.
Vai varat īsi raksturot vispārējās tendences dizainā?
Man šķiet, ir daudz labu piemēru, un tos arī aicinām skatīties Dizaina pastaigās. To kļūst arvien vairāk, jo labs piemērs parauj līdzi citus. Veidojas konkurence, un tā vienmēr ir laba. Bet ko darīt vēl ir ārkārtīgi daudz, lai uzlabotu cilvēku labbūtību. Man gan arī liekas, ka sekošana kaut kādiem trendiem nogalina dizaina dvēseli. Katrs projekts taču ir unikāls, katram ir kaut kāds cits būtiskais aspekts. Dizains nav izskaistināšana un dekorēšana, dizainā būtisks ir arī pamatojums - kāpēc es velku tieši šādu līniju, nevis citu vai nezīmēju skaistas puķītes.
Pirmās Dizaina pastaigas jau notikušas. Kāda ir cilvēku atsaucība?
Pastaigas liecina, ka cilvēki grib zināt par dizaina procesiem ko vairāk. Paši dizaineri bija pārsteigti par tik lielu interesi. Arī atsauksmes no apmeklētājiem bija ļoti labas. Gribētos, lai cilvēki tiešām izmanto šo unikālo bezmaksas iespēju.