«Mana analoģija ir, ja pircēju veikalā sodītu par to, ka pārdevējs nav samaksājis PVN. Mūsu rīcībā nav iespēju pārbaudīt, vai mūsu piegādātāji maksā nodokļus, to neparedz neviens līgums,» skaidro K. Amsils.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda, ka, pārbaudot kādus iespējami fiktīvus darījumus starp komersantiem saistībā ar PVN nomaksu, tiek rūpīgi analizēti visi dokumenti, tajā skaitā arī tas, vai komersants zinājis, vai viņam vajadzēja zināt, ka sadarbības partneris nenomaksā PVN, un VID lēmumu par uzrēķinu un soda naudu pieņem tikai tad, ja ir pietiekami pierādījumi, ka komersants zinājis vai viņam vajadzēja zināt par krāpniecību. I. Pētersone uzsver, ka pagaidām šis nav galīgais VID lēmums, un skaidro, ka komersanta mantai uzliktie aizliegumi ir parasta, ar likumu noteikta prakse, par kuru tikai post factum tiek informēts pats komersants, citādi to varētu izmantot ļaunprātīgi.
11. martā notika I. Pētersones un K. Amsilma tikšanās, kurā gan netika runāts par to, vai uzņēmums ir vai nav vainīgs, bet tika spriests, kā atrisināt situāciju ar uzliktajiem aizliegumiem, lai tos varētu noņemt. Dobeles dzirnavnieks sola drīzumā iesniegt VID savu priekšlikumu, kā situācija būtu risināma. K. Amsils arī uzsver, ka neatkarīgi no liegumu noņemšanas Dobeles dzirnavnieks VID nodokļu uzrēķinu pārsūdzēs VID ģenerāldirektorei. Ja viņa šo uzrēķinu neatcels, uzņēmums vērsīsies tiesā.
«Izveidojusies situācija ir absurds. Dobeles dzirnavniekam nav neviena aktuāla PVN parāda. Faktiski mums šis parāds ir noteikts tikai piegādātāju darbību dēļ. Mēs tiekam padarīti atbildīgi par to, ka ir tādi mūsu piegādātāji, kuriem mēs esam samaksājuši PVN, bet kuri tālāk to nav iemaksājuši valsts budžetā. Turklāt visi šie darījumi, par kuriem piegādātāji nav samaksājuši PVN, ir izņemti no mūsu izmaksām, tādējādi palielinot arī mums maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli,» sašutis ir K. Amsils un piebilst: «Mēs jau labu laiku cīnāmies, lai graudu nozarē tiktu ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība, kas šo problēmu vispār noņemtu no dienas kārtības. Taču vēl līdz pat šim laikam tas nav izdarīts.» VID ģenerāldirektore gan norāda, ja kādi darījumi tiek izņemti no komersanta attiecināmām izmaksām, tad tam noteikti ir pamats un pierādījumi, kāpēc tas tiek darīts.
Advokātu biroja Sorainen nodokļu konsultante Sabīne Vuškāne uzsver, ka reversā PVN ieviešana graudu nozarē lielo krāpniecības gadījumu skaita dēļ ir «degoša» nepieciešamība. «Reversā PVN gadījumā Dobeles dzirnavnieks piegādātājiem vispār PVN nemaksātu. Pašlaik uzņēmums saviem piegādātājiem samaksā PVN, kuru valsts tam atmaksā atpakaļ. Taču piegādātājam šo samaksāto PVN ir iespējams krāpnieciski paslēpt un nesamaksāt valstij. Reversā PVN gadījumā Dobeles dzirnavnieks šo nodokli piegādātājiem nesamaksātu, bet uzreiz uzskaitītu savā nodokļu deklarācijā kā valsts atskaitījumu. Līdz ar to nav notikusi skaidras naudas aprite, kas izslēdz krāpniecību,» skaidro S. Vuškāne.
Viņas kolēģis Jānis Taukačs piebilst, ka pērn viņa klienti, kas arī strādā graudu nozarē, vinnējuši tiesā, kurā apstrīdējuši VID uzrēķinu par it kā nesamaksāto PVN. Parāds radies piegādātāju negodprātīgas rīcības dēļ, un tiesā to izdevies pierādīt. S. Vuškāne uzsver, ka Eiropas Komisija (EK) graudu nozari noteikusi kā vienu no tām nozarēm, kurā vērojamas krāpniecības gadījumā valsts var ieviest reverso PVN, to nesaskaņojot ar EK.