Vai publiskā atzinība rakstniekam ir veselīga?
Uzskatu, ka nekas tik negatīvi neietekmē jaunu autoru kā pāragra atzinība, bet manas domas bieži vien atšķiras no to vērtējuma, kas atzinību izsaka. Cenšos nošķirt, kuras ir manas emocijas un kurš - objektīvs vērtējums. Tāpat daru ar komentāriem - pēc naža uzreiz neķeru. Nav arī tā, ka citi pret mani būtu kļuvuši draudzīgāki vai nedraudzīgāki. Mans draugu loks nav plašs, un viņi neseko līdzi apbalvojumiem, novitātēm kultūrā un literatūrā. Gribētos ticēt, ka manā dzīvē nekas uz slikto pusi nav mainījies.
Vai savā vecumā bieži aizdomājaties par veselīgu dzīvesveidu?
Reti, bet manā izpratnē veselīgs dzīvesveids ir tad, ja ir sakārtota doma. Kad viss, kas ir manā galvā, nebojā manus nervus un veselību. Pats ievēroju un arī citiem varu ieteikt ik vakaru pirms gulētiešanas atminēties trīs labas lietas, kas ir notikušas dienā. Labs veids, kā savas domas pārstrukturēt pozitīvi.
Ja nu gadās, ka nav šo trīs labo domu, tad tas vien, ka diena ir beigusies un ir iespēja aiziet gulēt, ir pirmā labā lieta, par ko priecāties. Otrā lieta - jāpaskatās ledusskapī, vai tur nav kaut kā garšīga. Ja pavisam švaki, palīdz mūzikas klausīšanās vai grāmatas paskatīšanās, ne lasīšana. Tas vajadzīgs, lai saprastu, ka ir arī cita dzīve bez tās, kas bijusi sliktajā dienā.
Kāds ir laba rīta sākums?
Ja izdodas piecelties ar pirmo modinātāja zvanu. Jo ilgāk atlieku celšanos, jo sliktāka pašsajūta pēc tam. Man nepieciešams gulēt astoņas stundas. Tieši tās stundas, kuras ir no desmitiem līdz sešiem. Ja ir nobīde laikā, tas ietekmē manu labsajūtu.
Kad ir jūsu radošās stundas?
Tās atnāk tad, kad labpatīkas. Dažreiz tās nesakrīt ar paredzēto laiku un atnāk ap pusnakti. Tad ir lielā cīņa - rakstīt vai iet gulēt, lai nākamajā dienā būtu možs darbā Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šajā cīņā darbs uzvar biežāk nekā radošās padarīšanas. Rakstīšanu ieplānoju reizi gadā, aizbraucot uz Ventspils rakstnieku māju. Tad nolieku malā veselīgo miegu.
Lasīju kādu jūsu stāstu. Tas bija par nebeidzamu dzeršanu kojās. Jums var pārmest bohēmisku dzīvesveidu?
Studiju gadi visiem ir pieredzes bagāti. Tie mani izglītoja dzīves lietās kā nekas cits. Vienā istabā dzīvojām četri ļoti dažādi cilvēki. Realitātes šovs - dažādi cilvēki satiekas 30. augustā un turpmākie četri gadi ir jāpavada kopā. Spēja sadarboties, pieņemt dažādus cilvēkus ir galvenais, ko esmu mācījies no kopmītņu laikiem. Ir lietas, kuras sev atļauju, bet man nevajadzētu atļaut - joprojām nav izdevies tikt galā ar smēķēšanas netikumu. Vai smēķēšana palīdz radošajā procesā? Domāju, tā vairāk ir izlaidība, tāpēc sev pārmetu.
Radošas būtnes esot ļoti emocionālas. Jūs var viegli aizvainot?
Mani nevar viegli aizvainot, bet tas nenozīmē, ka neesmu jūtīgs. Cenšos kā Lauris Reiniks - ņemt vieglāk. Arī raudam mani nevar pieķert bieži, atceros vien divas reizes. Mani biežāk var pieķert nerunājam. Tas nenozīmē, ka esmu nikns vai apvainojies, bet man ir iekšēja vajadzība nerunāt. Ja kāds nāk virsū ar vēlmi runāt, tad tas gan var mani sadusmot.
Vai sportojat?
Ja ir iespēja, spēlēju volejbolu. Tā spēle man patīk, jo spēlētāji paliek savā laukuma pusē un lieki negrūstās. Ja vien nav jāiet lieli gabali, tad labprāt eju kājām. Man patīk staigāt pa Rīgas kluso centru. Staigāšanai ir vēl kāds pluss papildus veselībai - iespēja ikdienā pamanīt to, ko neesi pamanījis. It sevišķi, ja staigāšana nav ikdienas maršrutā no darba uz mājām.
Kā ar veselīgu ēšanu?
Tāpat kā ar plastmasas maisiņiem. Ejot uz veikalu, cenšos ņemt līdzi auduma maisiņu, bet ļoti labi zinu, ka pasaulē no tā, ka es izmantoju auduma maisiņu, nevis plastmasas, nekas nemainās. Jo, teiksim, divi miljardi citu iedzīvotāju, visticamāk, izmanto plastmasas maisiņu. Tā vairāk ir tāda iekšēja sevis mierināšana - es daru labu. Arī veģetārisma un vegānisma padarīšana ir sevis mierināšana, ka dzīvnieciņiem netiek darīts pāri. Es ēdu gandrīz visu. Būtiski ēst regulāri un noteiktās ēdienreizēs. Cenšos vismaz reizi dienā paēst siltu ēdienu.
Vai bērnībā tikāt izlutināts?
Man ir divas pusmāsas, bet neesam kopā dzīvojuši, tāpēc, cik nu vien tas bija iespējams, tiku izlutināts. Vienmēr biju noteicējs par savu laiku. Man nebija rūpju par mazākiem brāļiem vai māsām. Visu, ko gribēju, varēju darīt. Par laimi, man nebija negatīvi vērstu interešu. Arī tagad esmu patstāvīgs un gribu, lai arī citi tādi būtu. Nekādas auklēšanās!