Dombrovskis atkāpās no amata, ko neizdarīja ne toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), ne Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). Tiesa, arī situācija koalīcijā toreiz vairs nebija tik stabila, lai premjeram būtu viegli to saturēt kopā līdz vēlēšanām.
Taču labi domātā izmeklēšanas komisijas tikšanās ar V. Dombrovski pirmdien dažbrīd pārvērtās šovā, kura mērķis varētu būt interneta tiešraides vērotāju acīs nomelnot vienu no Vienotības līderiem. Uz šova elementiem, kas varētu iederēties kāda radoša cilvēka videoblogā, nevis Saeimas komisijā, norādīja arī Ints Dālderis (Vienotība). Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš vada arī videoblogu Suņu būda, ik pa brīdim pārņēma sēdes vadību, pārtrauca runātājus un visādi kaunināja V. Dombrovski, kuram arī vaicāja, vai Zolitūdes traģēdija bija slepkavība, kā to nodēvēja Valsts prezidents An-dris Bērziņš.
Taču A. Kaimiņš nenovērtēja pieredzējušā politiķa rūdījumu. Nekas neliecināja, ka tagadējais eirokomisārs V. Dombrovskis būtu izsists no līdzsvara - ne tad, kad A. Kaimiņš visu uzmanību pievērsa bijušā premjera rokaspulkstenim un norādīja uz viņa ievērojamiem ienākumiem «sapņu amatā», ne tad, kad aicināja skaidrāk atbildēt uz Imanta Burvja jautājumu, vai Triju Zvaigžņu ordenis viņam «nespiež kaklu». Atbildot uz lūgumu komentēt Valsts prezidenta paziņoto pēc traģēdijas, V. Dombrovskis sacīja: «Neuzskatu, ka te būtu jāizmanto politiskā terminoloģija.» Viņaprāt, tās ir lietas, kas jāvērtē profesionāliem izmeklētājiem un tiesai.
Viens no galvenajiem jautājumiem, par ko, pēc vairāku klātesošo domām, atbildība jāuzņemas arī bijušajam premjeram, ir Valsts būvinspekcijas likvidācija. Tas notika ekonomiskās krīzes apstākļos ar pamatojumu, ka tā varēs ietaupīt finansējumu. Atteikšanās no būvinspekcijas tika dēvēta par tās reorganizāciju, lai novērstu funkciju pārklāšanos. To uzsvēra arī V. Dombrovskis, kurš atgādināja, ka tieši pašvaldības aicināja to būvvaldēm nodot būvniecības procesa kontroli. Bijusī valsts kontroliere, Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) norādīja, ka Valsts kontrole vairākkārt konstatējusi, ka cerētais līdzekļu ietaupījums nav panākts, tajā pašā laikā ir samazinājusies kontrole pār būvniecības procesu. Premjera uzdevums bija raudzīties, lai Ekonomikas ministrija veic savus pienākumus, uzskata I. Sudraba.
Tagad Ekonomikas ministrijas pakļautībā darbu sākusi jauna uzraugošā institūcija - Būvniecības valsts kontroles birojs, kuru vada Pēteris Druķis. Biroja izveidošana notiks pakāpeniski, un pilnībā visu funkciju izpildi varētu nodrošināt gada laikā. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdis Ringolds Balodis (NSL) pēc tikšanās ar biroja vadītāju bija secinājis, ka arī viņam vēl nav lielas skaidrības par biroja darbību. R. Balodis minēja arī to, ka Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija nemaz nebūtu nepieciešama, ja valdībai būtu izdevies izveidot Sabiedriski konsultatīvo komisiju. Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane atzina, ka tās darbu nācās izbeigt, tam pat īsti nesākoties, jo «komisijas veidošanas procesā tika izvirzīti nosacījumi, kas sabiedrībai nebija pieņemami». Runa ir par finansējumu, kāds bija paredzēts komisijas darbības nodrošināšanai. «Komisijas darbība izgāzās, jo tai bija jābūt sabiedrības, nevis valdības komisijai,» sacīja Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa).