Verdi operā _Simons Bokanegra_. Metropolitēna operas muzikālais vadītājs diriģents Džeimss Levains dziedātāju komandā iekļāvis poļu soprānu Adrianu Piečonku (Amēlija), itāļu tenoru Marčello Džordāni (Gabriels Adorno) un basbaritonu Džeimsu Morisu (Džakopo Fiesko) klasiskā izrādē, kuru iestudējis režisors Džankarlo del Monako.
Es par šo lomu sapņoju jau gadiem, atzinies Plāsido Domingo. Simona Bokanegras lomu, ko visur vērtē kā lielāko uzdrošināšanos dziedoņa karjerā, Domingo vispirms paspējis pērnruden nodziedāt Berlīnes Valsts operā. Kā pēc 18.janvāra pirmizrādes Ņujorkā ziņoja The New York Times, Domingo sniegums izpelnījies ārkārtējas ovācijas, savukārt aģentūra The Associated Press, iztiekot bez liekvārdības, nosauca izrādi par triumfu. Tajā Domingo atveido dižciltīgu un harismātisku Dženovas dodžu, kura politiskās uzvaras cīņā par varu savijas ar personisko traģēdiju (mīļotās sievietes nāve, meitas nolaupīšana). Šo lomu uzskata par baritonu repertuāra virsotni. Pašam komponistam šis tēls, viņa tēva drāma, bija īpaši tuvi, jo arī pašam Verdi nācās pārdzīvot savu bērnu nāvi.
69 gadus vecais vispusīgais mūzikas mākslinieks Domingo ir fenomenāla personība mūsdienu mūzikas ainavā. Viņš ne tikai dzied un diriģē, bet arī paspēj vadīt divus operteātrus un rīkot ikgadēju starptautisku vokālistu konkursu Operalia, Ņujorkā viņš pat atvēris restorāniņu. Simons Bokanegra ir P.Domingo 129.operloma, ar kuru viņš bija iecerējis noslēgt karjeru, tomēr tās ne tuvu nav viņa karjeras beigas, jo mūziķa kalendārs tuvākajiem mēnešiem un gadiem jau pilns tenora lomu gan klasiskajās, gan mūsdienu operās - tajā skaitā arī pasaules pirmizrāde meksikāņu komponista Daniela Katana operai Pastnieks.
Jautāts, kā iespējams saglabāt tik izcilu vokālo formu, viņš intervijās stāsta, ka balsi nepārpūlē un lieki nenovalkā, jo lomas vispirms iemācās nevis dziedot, bet spēlēdams uz klavierēm. Sešreiz nodziedājis Simona Bokanegras lomu Berlīnes Valsts operā, P.Domingo pārbaudījis, ka viņa balss šajā lomā iegulusi labi un jūtas ērti. Starp citu, šī ir teju vienīgā baritona loma visā Verdi operu klāstā, kuras vokālajā partijā nav nevienas «īstas», atsevišķas ārijas. Toties visas ainas ir ļoti piesātinātas, jo īpaši ansamblis pirmā cēliena finālā.