Slīpējot angļu valodu
Kārtīga pilsētas plāna nebija, ceļu nācās jautāt. No sākuma taujājām krievu valodā visiem pēc kārtas, bet mūs vai nu nedzirdēja, vai neapstājoties kaut ko nomurmināja. Sākām izvēlēties, pie kā griezties. Pretī nāca biedrs (tie bija 60. gadi) elegantā uzvalkā ar mapīti rokā, droši vien valsts ierēdnis. Bet vīrietis pamāja nenoteiktā virzienā. Mūsu vienīgās brīvdienas ekskursija draudēja izgāzties. Tad pa celiņu garām grasījās doties pāris simpātisku igauņu jaunekļu. Acumirklī taktika kļuva skaidra. Tā kā bija pagājušais gadsimts, nemācējām uzkrītoši noskatīties un izsaukties: «Vooouuu-vvv! Seksīgi džeki!» Tā vietā nedroši tuvojāmies un, caur nolaistām skropstām puišus vērojot, bildām dažus vārdus latviski. Zēni apstājās. Vēl daži vārdi speciāli lauzītā krievu valodā, un tikām uzaicinātas uz tuvējo kafejnīcu noskaidrot, kas esam un ko gribam. Rezultātā tikām pie gidiem, tulkiem un somu nesējiem.
Igauņiem, šķiet, līdz šim laikam saglabājusies rezervēta attieksme pret atsevišķu svešvalodu lietošanu. Pārskatot grāmatplauktu, nolēmu šķirties no dažām grāmatām un ieliku internetā sludinājumu. Viena no grāmatām bija J. Endzelīna Latvijas PSR vietvārdi. Latvijā par vietvārdiem nevienam intereses nebija, bet e-pastu atsūtīja kāds igauņu kungs - filologs. Lai atbildētu uz viņa jautājumiem, noliku priekšā angļu vārdnīcas, frazeoloģisko vārdnīcu un M. Graustiņas Kā pareizi rakstīt vēstules angliski. Korekti uzrakstīju pāris e-pastu. Bet kungam vēl bija jautājumi. Pavaicāju: «Varbūt jūs runājat krieviski?» Tūlīt sekoja atbilde: «Runāju gan. Bet jūs gluži labi pārvaldāt angļu valodu.» Un turpināja, kā sācis. Nebija jau slikti - pieslīpēju vēstuļu rakstīšanas formu angļu valodā.
Optimisms te nelīdzēs
Jaunais gads ir cerību, labu nodomu un vēlējumu laiks. Pērnā gada nogalē Senioru Dienā tika publicēts veselības ministres apsveikums. Patīkami, ka mūs atceras! Seniori, jādomā, ir lielākā pacientu daļa. Ministre novēl optimismu, možu garu un sirdī mīlestību. Taisnība. Uz tā jau arī turamies. Bet, ja tomēr ar to izrādās par maz, meklējam mediķu palīdzību. Ministre norāda, ka ģimenes ārsts pacientam ir tuvākā, lētākā un efektīvākā veselības aprūpe. Pie pēdējā gan domas aizķeras. Taču gribētos atgādināt, ka ir medicīnas joma, kas senioriem nav pieejama. Tie ir zobārstniecības pakalpojumi. Par mutes dobuma veselības svarīgo nozīmi neviens nešaubās. Bet ne ģimenes ārsts, ne optimisms te nevar palīdzēt. Vidusmēra pensionārs var cerēt savest kārtībā mutes dobumu tikai, ja radiņi samet. Pagaidām risinājumu šai problēmai neredz.
2014. gadā veselībai atvēlētais budžets būs mazākais Eiropā. Lai kā ministre cīnītos un sabiedrība šķendētos, vairāk līdzekļu nebūs. Tad jāraugās, kā izmantojam to pašu naudiņu. Te nu gribot negribot skats vēršas uz milzīgo purvu, kurā grimst cilvēku miesas un dvēseles un veselības aprūpes nauda. Tā ir alkohola atkarība, kas vēršas plašumā, sākot no pusaudžiem līdz sirmgalvjiem. Baidos, vai kāds apņemtos nodarboties ar visaptverošu statistiku, jo rezultāti būtu šokējoši. Bet derētu visiem uzzināt, cik traumu tiek gūts reibumā, cik to ārstēšanai iztērēts budžeta līdzekļu, cik valstī invalīdu pārmērīgas alkohola lietošanas rezultātā, kāds procents iedzīvotāju ārstējas no alkohola izraisītajām komplikācijām. Domāju, ka Slimību profilakses un kontroles centrā reģistrētie atkarīgie ir tikai neliela daļa no patiesā skaitļa. Dzirdēts, ka ap 40% NMP izsaukumu saistīti ar alkoholu. Neraugoties uz izmaksām, jāpalīdz visiem, tāda ir mediķu sūtība.
Viņš taču ir vīrietis!
Atkarīgajiem pieejama valsts apmaksāta palīdzība, tikai cik ir to, kuri izmanto narkologa pakalpojumus? Tai pašā laikā pilnīgi nekas netiek darīts alkoholisma profilakses nolūkā. Tas gan nav tikai mediķu darba lauciņš. Valsts mērogā tiek dibinātas komisijas, top likumprojekti, bet māte laukos, jautāta, vai dēls dzer, lepni atbild: «Viņš taču ir vīrietis!» Pie mazpilsētas veikala pietur automašīna, un māte ar bērniem, skaļi smejoties, mēģina uzstutēt ģimenes galvu, kas braucot turējies pie stūres, bet kājās bīstami šūpojas. Tās ir patiesas ainiņas no dzīves. Cik ļoti būtu vajadzīgi līdzekļi un speciālisti, kas nodarbotos ar līdzatkarīgajiem. Cīņa ar jebkuras izcelsmes alkohola pārdošanu līdz šim ir bijusi velta - ja ir pieprasījums, piedāvājums būs. Alkohols ir mūžsens cilvēces pavadonis, bet nu vairs nemākam ar to līdzsvarā sadzīvot. Mūsu ir pārāk maz, lai ļautu cilvēkiem kopā ar budžeta līdzekļiem nogrimt dūksnājā.
Gribētos senioru vārdā novēlēt, lai ministres kundzei nepietrūkst spēka un enerģijas īstenot labos nodomus. Tad cilvēki jutīs, ka par viņiem rūpējas un gādā, un cerēsim, arī visi seniori varēs droši atplaukt platā smaidā.