Laicāns tajā redzot. Kartē Dundaga un Kolka bija iekļautas lielajā Talsu novadā. G. Laicāns un Anna Seile (tolaik Tēvzemei un brīvībai/LNNK) nevēlējās balsot par Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās, bet tajās katra balss bija no svara. TP pārstāvji piedāvāja - ja G. Laicāns atbalstīšot V. Zatleru, Dundagas novadu kartē iezīmēs atsevišķi.
Šī epizode aprakstīta arī bijušās Saeimas deputātes A. Seiles grāmatā Annas burtnīciņas. A. Seile iedrošinājusi G. Laicānu nobalsot par V. Zatleru, lai izglābtu Dundagu. Kolka toreiz jau bija piekritusi iet pie Talsiem. TP līderi savu solījumu turēja. Pagājuši vairāk nekā četri gadi jauno novadu robežās. Dundaga varētu būt ieguvēja, jo ir nevis lielas pašvaldības nomale, bet novada centrs. G. Laicāns atzīst, ka Kolkas un Dundagas iedzīvotājiem mentalitāte esot atšķirīga, līdzīgi kā «nekad Rucavas ļaudis nevilks Nīcas brunčus un Nīcā nedziedās Rucavas dziesmas», bet sadzīvot ir iespējams, kam piekrīt arī Kolkā.
Kolka, kas būtu nomale Talsu novadā, tāda ir arī tagad. Lielajā pašvaldībā gan tā varbūt varētu īstenot vērienīgākus projektus, jo attīstības centriem ir pieejamas tādas Eiropas Savienības fondu naudas, kādas nav mazajiem novadiem. Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens tomēr nesūrojas - vienalga esot labāk, nekā tad, ja Kolka paliktu viena. Arī tagad ir iespējas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, un apdalīts pagasts nejūtoties. Cilvēkus biedējot kas cits - neziņa par pašvaldības iestāžu optimizāciju, kas jau sākusies, un biežā domes priekšsēdētāju maiņa. Četru gadu laikā Dundagā ir jau ceturtais novada priekšsēdis un arī ceturtais izpilddirektors.
Visu izšķir viena balss
Kad pirms 40 gadiem pēc universitātes beigšanas G. Laicāns ieradās Dundagā ar vienu čemodānu, kurā viņam kā diskotēku vadītājam bija tolaik populārās grupas Pink Floyd ieraksti, viņš sāka strādāt vidusskolā par fizikas skolotāju. Apprecēja savu skolnieci Lilitu, un tagad atzīst - nemaz neesot zinājis, ka viņai pieder vecākā Dundagas pusmuiža. G. Laicāns 1992. gadā kļuva par Dundagas pagasta priekšsēdi un nostrādāja amatā līdz ievēlēšanai Saeimā 2006. gadā. Pēc 9. Saeimas pilnvaru beigām atgriezās Dundagā un sāka baudīt pensionāra dzīvi, nododoties dzimtas muzeja iekārtošanai. Taču pašvaldībā notiekošais viņu tomēr interesēja.
Iepriekšējā sasaukumā Dundagas novadā nomainījās trīs priekšsēdētāji - 2011. gada maijā amatu zaudēja Aldons Zumbergs (ZZS), kura vietā ievēlēja Guntu Abaju, bet 2012. gada decembrī deputāti nogāza arī viņu, un par novada priekšsēdi kļuva Linda Pavlovska. Katrs ar savu sarakstu viņi jūnijā startēja pašvaldību vēlēšanās, kurās pēc vairāk nekā sešu gadu pārtraukuma nolēma piedalīties arī G. Laicāns. Piecu sarakstu konkurencē viņa komanda uzvarēja un ieguva četrus no deviņiem mandātiem. Vairākumam nepieciešamo piekto balsi viņš dabūja, uzrunājot L. Pavlovsku un necenšoties izveidot plašāku koalīciju, ko tagad vērtē kā kļūdu. Dundaga ir trešais Dienas apmeklētais novads aiz Līgatnes un Durbes, kur domē visu izšķir viena balss un par politisko stabilitāti runāt grūti. Te situāciju vēl sliktāku dara tas, ka četri no deviņiem deputātiem ir bijuši pašvaldības vadītāji. Taču Dundaga no minētajiem varētu būt pirmā, kur valdošie tomēr mēģinās vienoties ar opozīciju.
Sāk sarunas ar opozīciju
Kad Diena satikās ar vienu no bijušajiem mēriem A. Zumbergu, viņš apgalvoja, ka ar G. Laicānu nesarunājoties - tik vien, cik domes sēdēs nepieciešams. Tikšanās beigās viņš noteica: «Laicāns laikam jūt, ka ziepes būs, jo aicina uz sarunām.» Dažas dienas vēlāk priekšsēdis apstiprināja, ka abi tikušies un viņš mēģinās vienoties ar plašāku deputātu loku. A. Zumbergs pēc vēlēšanām jau piedāvājis strādāt kopā, bet toreiz G. Laicāns lepni atteicis, ka ar viņiem neesot par ko runāt. Abu darba stils patiešām ir atšķirīgs. Ja G. Laicāns ir hiperaktīvs, kā viņu raksturoja A. Zumbergs, un uzticas likuma garam, nevis burtam, tad viņa oponentam par visu svarīgāk šķiet ievērot visus likumus un normatīvus. Ja iepriekš domē deputāti risinājuši arī izpildvaras kompetencē esošos jautājumus, tad G. Laicāns dara visu, lai viņam ar tiem nebūtu jānodarbojas un izpildvara būtu nodalīta no lēmējvaras.
Ienākot domē, nezinātājs var apjukt - priekšsēdētājs sēž nelielā istabiņā pie ārdurvīm, bet lielajā vadītāja kabinetā ar priekštelpu un sekretāri ir darbavieta izpilddirektorei Ingai Rallei. Izpilddirektores lielā ietekme bija viens no iemesliem, ko minēja ar domi neapmierinātie. Vēl bija cilvēki, kuri uzskata, ka pa sešiem gadiem, kuros G. Laicāns bija projām, daudz kas ir mainījies. Tagad tā jau ir novada pašvaldība, kuru vairs nevar vadīt kā pagastu, ik pa laikam atceroties, kā senāk ir strādāts. No otras puses - G. Laicāns atgriezās ar cita līmeņa politisko pieredzi, par ko liecina arī viņa vairākkārt atkārtotais, ka «pamatproblēma ir provinciālisms». Viņaprāt, nevarot arī uz visiem lielajiem uzņēmējiem skatīties ar aizdomām un neuzticību.
Novadā 73% meža
Dundagas novads ar Slīteres nacionālo parku un septiņiem dabas liegumiem ir neparasts. No tā teritorijas 73% aizņem meži, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tikai 15%. Novadā ir 36 kilometrus gara jūras robeža. Ja Dundaga, kurā ir arī Latvijas Valsts mežu Ziemeļkurzemes mežsaimniecības centrs, vairāk orientējas uz mežsaimniecību, tad Kolka kā piejūras pagasts - uz zvejniecību un zivju pārstrādi. Pašvaldība atrodas starp diviem attīstības centriem - Ventspili un Talsiem. No Kolkas līdz abiem ir nepilni 80 kilometri, taču joprojām nav iespējas uz Ventspili aizbraukt ar sabiedrisko transportu gar jūras krastu, kur tagad jau ir asfaltēta šoseja. A. Pinkens gan teic, ka «Kurzemes plānošanas reģions šo jautājumu risina un esam tuvu tam, lai sabiedrisko transportu atjaunotu». Dundagu no Ventspils šķir 62 kilometri, bet no Talsiem - 34 kilometri.
Ar četriem autobusiem katru rītu no citurienes - arī Talsiem - ved strādniekus uz Kolkas zivju pārstrādes uzņēmumu Līcis 93, kur strādā ap 400 cilvēku. Taču tiem, kas Rīgā ieguvuši labu izglītību, darbu te atrast tikpat kā nav iespējams. G. Laicāns iecerējis izveidot uz ārzemēm aizbraukušo datu bāzi, lai tad, kad rodas kāda darba vieta, varētu tālumā esošos saukt mājās. Lielā aizbraukšana gājusi mazumā, taču pašvaldībai nav daudz iespēju atsaukt ārzemēs esošos. Tikko izdevies vienu dundadznieku pārliecināt izkravāt čemodānus, piedāvājot vakanto saimnieka vietu skolā. Lai cilvēkiem patiktu te dzīvot, esot vajadzīgas trīs lietas: darbs, kultūras dzīve, kas jau esot gana daudzveidīga, kā arī mājoklis. Pašvaldībai jādomā arī par mājokļu politiku, jo jaunie nevēloties dzīvot kopā ar vecākiem, teica priekšsēdis.
Vasarā darbu piedāvā arī privātie ar tūrismu saistītie uzņēmumi, bet tūrisma sezona ir tikai daži mēneši. Dundagas novads ir pievilcīgs kā vieta, kur atpūsties vasarā, un te ir turīgo ļaužu mājas, bet deklarējušies viņi tomēr ir citās pašvaldībās. G. Laicāns atminas, ka pašvaldībā ieradies arī kāds cilvēks, kas mērojis ceļu no Ķīnas un interesējies par ēku, kur savulaik atradies spirta brūzis. Tā īpašnieks jau gatavojies māju pārdot interesentam, bet tomēr esot izdevies atrast pircēju no tuvākas apkārtnes. Pašvaldības vadītāju biedējot īpašumu iekārotāji no ārvalstīm, jo, dabūjuši uzturēšanās atļaujas, viņi tos varot pamest novārtā. Latvijas miljonāriem G. Laicāns uzticas vairāk. Kādam uzņēmējam ir vairāku desmitu hektāru zemes īpašums novadā, kurā iecerēts īstenot vērienīgu biznesa projektu. Uzņēmējs esot gatavs ieguldīt līdzekļus arī Kolkas iesaldētās sporta halles pabeigšanā un redz te iespējas rīkot treniņnometnes. G. Laicāns uzskata, ka pašvaldībai ir jāieklausās privāto uzņēmēju piedāvājumos, jo «nevar uz visiem bagātniekiem skatīties kā uz bandītiem».
Kad Diena bija novadā, tas sāka atkopties pēc vētrām, kas radīja nelielus zaudējumus pašvaldības budžetam, no kura atbalstīti vētrā cietušie. Kolkas pagasta pārvaldes priekšsēdis A. Pinkens sacīja, ka šoreiz vētra esot pasaudzējusi - vējš pūtis pareizajā virzienā, nav gāzis kokus pāri ceļiem un nav radījis lielus postījumus. Vienīgi elektrības nav bijis divas dienas.