Vakar Swedbank samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Spriežot pēc debatēm Ministru kabineta tās pašas dienas sēdes atklātajā daļā, bankas analītiķiem nav taisnība - viss ir ļoti labi, iemesla pārskatīt plānus un darba stilu nav.
Daži piemēri.
Ja valsts pārvaldes vadība piekristu samazinātajai prognozei, tā tik uzstājīgi neprasītu jaunas štata vietas ministrijās. Kad premjerministre bija spiesta paust bažas par šo pieaugušo apetīti, ekonomikas ministrs attrauca, ka vispār neesot skaidrs, cik Latvijā to ierēdņu esot - varbūt nemaz neesot tik daudz (respektīvi, skaitu var droši palielināt). Tiešām! Kurš teica, ka 2014. gada Latvijā te neskaidrībām vairs nevajadzētu būt? Tad nu dāmas un kungi vienojās, ka īpašos semināros jautājumu izdiskutēšot.
Varētu likties, ka Latvijā ir situācija, kad nepieciešama operatīvāka varas struktūru rīcība. Nepareizi. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja kādu atbildi Rīgas pilsētas būvvaldei sagatavot sešu mēnešu laikā, un bija nepieciešami Straujumas un Valsts kancelejas vadītājs uzbrēcieni, lai VARAM pārstāvis piekristu, ka vispār jau varot to izdarīt arī mēneša laikā...
Apburošas sarunas starp ministriju pārstāvjiem, kuri kā pašsaprotamu iezīmēja šādu scenāriju - drīz Saeima vairs neko sakarīgi tāpat nelems, tad būs jauns parlaments, tad nākamgad visi būšot aizņemti saistībā ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumu izpildi, tātad, ja jautājumu atliek, tad tas tiek atlikts uz vismaz gadu. Nu, pareizi ir - kādam kaut kas deg, vai?
Šarmantas debates par būvju nojaukšanu uz robežas ar Igauniju un Lietuvu Latvijas pusē (pēc iestāšanās Šengenas zonā iepriekš izbūvētās vairs nav vajadzīgas un grūst kopā). Kad iekšlietu ministram prasa, kāpēc viņa padotie tikai tagad atjēgušies un prasa līdzekļus no jau apstiprināta valsts budžeta, no Kozlovska teiktā var saprast, ka ļaudis, lūk, atminējušies, ka nākamgad Latvija būšot tā prezidējošā valsts un dikti nesmuki izskatīšoties. Un pēc tam šķelmīgi apjautājas ārlietu ministram, vai šādā mērcē naudu nevarētu dabūt no tās čupiņas, kas atvēlētas prezidentūras izdevumiem. Rinkēvičs saniknojas, premjere samiernieciski aicina jautājumu atlikt, savukārt Iekšlietu ministrija, kas aizmirsusi pērn iekļaut summu prasītajos izdevumos, toties nav aizmirsusi, ka pēc astoņiem mēnešiem būšot atkal ziema, un ziemā jau tādus darbus nedara. Īsi sakot, iestāde negrasās strādāt ātrāk. Tad labāk jautājumu atlikt uz gadu.
Aizraujoši uz sēdi pieaicināto personu manevri, kuru mērķis ir nevis panākt kādu rezultātu - problēmas atrisinājumu, bet nostādīt oponentu neērtā situācijā, tāda māksla mākslai: - Mēs jums nosūtījām e-meilu piektdien... Pārmetošs skatiens: - Un uz ko jūs cerējāt, nosūtot piektdienā?! Piektdienā!
Jauki un nomierinoši. Vienīgi, ja nu tiešām viss ir tik labi šajā valstī, varbūt varētu ņemt piemēru no britiem (raksts šonedēļas The Economist). Turienes parlaments, garlaicības nomocīts, esot sācis atcelt saturiski novecojušus vai vienkārši aplamus regulējumus.