«Kalendārs ir labs. Ļoti labi, ka izšķirošā spēle ir pirmā, jo pietiks spēka un vēl nebūs mikrotraumu fona,» pēc pieredzes zināja teikt aizsardze Gunita Kārkliņa.
Gan Kārkliņu, gan galveno treneri Daini visvairāk sarūgtinājis, ka naudas trūkuma dēļ secen gājis starptautisks turnīrs Polijā ar teju visu elites izlašu piedalīšanos. Robus treneris centās aizlāpīt ar pārbaudes spēlēm pret pašmāju vīriešu komandām.
«Nav izteiktu līderu, kā tas bija pirms diviem gadiem, taču komanda ir viengabalaināka. Nav vairs problēmu ceturtās maiņas spēlētāju ielikt pirmajā. Pirms diviem gadiem to nevarēja,» Dainis centās atrast pozitīvo. Tās, kuras savulaik spēlēja Zviedrijā, iespējams, vairs nav tik labā formā, taču klāt nākusi pieredze. Rubenes spēlētājas to katru gadu papildinājušas Eiropas čempionvienību kausa izcīņā, kur pierasts spēlēt pacietīgi aizsardzībā. Tas būšot viens no Latvijas valstsvienības trumpjiem. «Arī vienotība un atdeve,» piebilda Dainis.
«Stabili vārtsargi, kas ļaus spēlēt drošāk, ļoti tehniskas uzbrucējas ar Eiropas kausu pieredzi. Esam ļoti saliedēta komanda,» izlases plusus uzskaitīja arī Kārkliņa. «Mīnuss ir tas, ka par maz būts un spēlēts kopā. Taču mīnusus centīsimies kompensēt ar plusiem. Negribu piekrist, ka divu gadu laikā izlase kļuvusi vājāka. Drīzāk citāda. Klāt nākušas vairākas spēlētājas, kas progresējušas. Jā, dažām varbūt pietrūks pieredzes, kas pasaules čempionātā ir ļoti būtiska, taču vairāk būs izsalkušas sevi parādīt. Pati esmu pat labākā formā nekā pirms diviem gadiem, lai gan tad vēl spēlēju Zviedrijā.»
Turnīra saimniece Zviedrija ir cita svara kategorija, bet ar Čehiju, Norvēģiju un ASV varam cīnīties par uzvaru. Florbolistes tēmē uz pusfinālu, tas nozīmē, ka pēdējās trīs būs jāliek uz zoba. 10 izlases sadalītas divās grupās. Pusfinālam kvalificēsies divas spēcīgākās no katra piecnieka.