Tieslietu ministra rīcība izriet no viņa pārstāvētās VL-TB/LNNK valdes pozīcijas - apvienība holokausta noziegumus uztver kā traģēdiju un ar sapratni vērtē ebreju kopienas centienus atgādināt par šo traģisko vēsturi. Taču Latvija nevarot uzņemties atbildību par totalitāro režīmu noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā laikā, «kad Latvijas valsti šie režīmi bija iznīcinājuši». G. Bērziņš Dienai uzsvēra, ka 2010. gada maijā Imants Lieģis, kurš toreiz pildījis tieslietu ministra pienākumus, premjeram V. Dombrovskim iesniedzis šādu īpašumu sarakstu. Tieši tāpēc, ka darba grupa tieslietu ministra vadībā 2010. gadā jau sagatavojusi īpašumu sarakstu, premjers nesaskata šķēršļus, kas varētu traucēt izpildīt rezolūciju, Dienu informēja premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norāda, ka V. Dombrovskis devis tās izpildei G. Bērziņam laiku - divas nedēļas.
Valdības vadītājs iepriekš lūdza tieslietu ministru izveidot darba grupu, kurā būtu arī pārstāvji no ebreju kopienas, jo ir vairāki savstarpēji atšķirīgi saraksti. Vienu no tiem savulaik sagatavojusi ebreju organizācija, bet otru - valdības darba grupa. V. Dombrovskis aicināja G. Bērziņu kopā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) precizēt īpašumu sarakstu un iesniegt to ebreju kopienai. G. Bērziņš no premjera vēstules savukārt secinājis, ka faktiski runa ir par likumprojektu, lai risinātu ebreju kopienas īpašuma restitūcijas jautājumu, «kas tiek gatavots ārpus Ministru kabineta». Latvijas ebreju kopiena ir izteikusi gatavību likumprojektu sagatavot, apstiprina ārlietu ministrs E. Rinkēvičs. «Noraidīt šo tēmu būtu nepareizi, un sarunām ir jānotiek, bet jautājumu nevar sasteigt, ņemot vērā daudzos sarežģītos aspektus,» sacīja E. Rinkēvičs. Viņaprāt, ir jānoskaidro, par kādiem īpašumiem ir runa, pēc tam jāmeklē kopsaucējs vai, iespējams, līdzvērtīgi risinājumi, kā tas bija ar ebreju skolas telpām, to izvietojot citā ēkā.
Diskusija par holokausta laikā atsavināto ebreju īpašumu tiesību atjaunošanu aktualizējās 2006. gada, kad toreizējā Aigara Kalvīša (TP) valdība sagatavoja likumprojektu, kuru Saeima noraidīja. To neatbalstīja pat visi premjera partijas biedri, liecina Dienas arhīvs. Togad bija plānots ebreju kopienai nodot 14 no šiem īpašumiem. Kompensācijās bija iecerēts izmaksāt 32 miljonus latu par atņemtajiem īpašumiem, paredzot, ka nauda tiks izmaksāta desmit gadu laikā un to varēs izmantot tikai ebreju kultūras attīstībai, rakstīja Diena. Turpat arī minēts, ka pēc neatkarības atjaunošanas ebreju kopiena jau ir atguvusi 63 īpašumus. Par nepieciešamību risināt šo jautājumu toreiz runājuši arī ASV pārstāvji. ASV ir ietekmīga ebreju kopiena, un tās organizācijas ir atbalstījušas Latviju tai grūtajā ceļā uz NATO. Tagad Latvija pēc Jāņiem gaida ierodamies vizītē ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, kā arī ASV senatoru delegāciju. E. Rinkēvičs apgalvo, ka šai jau sen gatavotajai vizītei nav saistības ar ebreju īpašumu restitūciju. «Ja arī tā tiks pieminēta, šī nebūs galvenā tēma,» piebilda ministrs.