A. Mansūra plānu asi kritizēja islāmistu kustība Musulmaņu brālība, kuru pārstāv gāztais M. Mursi. Taču pret plānu iebilda arī virkne politisko spēku un aktīvistu, kuri atbalstīja M. Mursi atstādināšanu. Politiskie līderi pārmet, ka A. Mansūra plānā nav paredzēta pietiekama pagaidu prezidenta darba kontrole, ļaujot viņam brīvu vaļu pirms referenduma par konstitūciju un vēlēšanām, kas paredzētas pēc pusgada.
Musulmaņu brālība jau pirms tam ziņoja, ka valdības izveidē neiesaistīsies un turpinās protestēt, kamēr amatā netiks atjaunots pagājušajā nedēļā gāztais M. Mursi. Trešdien izdots kustības vadītāja Mohammeda Badi aresta orderis. Viņam pārmet kūdīšanu uz vardarbību, kas novedusi pie desmitiem cilvēku nāves. Apsūdzības seko pirmdienas asinsizliešanai, kad armija atklāja uguni uz Musulmaņu brālības protestētājiem. Sadursmēs gāja bojā 51 cilvēks, vēstīja BBC.
Virkne Musulmaņu brālības biedru jau arestēti, turklāt izdoti orderi vēl simtiem citu aizturēšanai. Kā uzsvēra BBC, partijas atbalstītājiem ir sajūta, ka viņi atgriezušies 2011. gada revolūcijā gāztā un trīs desmitgades valdījušā Hosnī Mubaraka laikos, kad Musulmaņu brālība bija pasludināta par nelikumīgu un darbojās pagrīdē.
M. Mursi, pirmo tautas vēlēto prezidentu pēc H. Mubaraka ēras, armija atstādināja pēc tautas protestiem. Gāztā prezidenta atbalstītāji to sauc par valsts apvērsumu, kamēr armija apgalvo, ka darbojas tautas interesēs.