Zilo karti paredzēts ieviest, lai stiprinātu ES konkurētspēju, mērķtiecīgi piesaistot augsta līmeņa profesionālus speciālistus, kuri savu intelektuālo darbu varētu ieguldīt ES attīstībā. ES Zilā karte, līdzīgi kā ASV izmantotā Zaļā karte, dotu tiesības augsti kvalificētiem un profesionāliem trešo valstu pilsoņiem iebraukt un strādāt kādā no ES dalībvalstīm, garantējot šiem darbiniekiem sociālajā un ekonomiskajā jomā līdzvērtīgas tiesības kā ES valstu pilsoņiem. Viesstrādnieki joprojām nevarētu piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā, vēlēšanās vai referendumos, taču viņiem būtu tiesības uz līdzvērtīgiem darba apstākļiem, tostarp tiesībām uz vienlīdzīgu atlīdzību, atlaišanas kārtību, darba apstākļiem, slodzi, sociālajām garantijām un mobilitātes iespējām ES iekšienē, ļaujot atvieglotā kārtībā pārcelties no vienas dalībvalsts uz citu.
Latvijā šo karti sāktu izdot ne agrāk kā 2011.gadā, bet jau tuvākajā laikā Iekšlietu ministrija (IeM) un citas atbildīgās institūcijas varētu sākt gatavot nepieciešamos grozījumus likumdošanā.
Kā norāda IeM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamentā, Latvijai diskusiju gaitā par direktīvas projektu izdevies lielā mērā aizstāvēt savas nacionālās intereses, tāpēc jaunā kārtība pamatprincipos nemainītu mūsu līdzšinējo uzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu trešo valstu pilsoņiem. Latvija joprojām paturētu tiesības pati noteikt izsniedzamo Zilo karšu skaitu un nepieciešamību pēc augsti kvalificētiem viesstrādniekiem, tāpēc, kā uzsver IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, nav pamata satraukumam, ka Latvijas darba tirgu līdz ar jauno kārtību varētu pārpludināt darbaspēks no citām valstīm. Zilo karti varētu iegūt tikai tie trešo valstu pilsoņi, kuri ierastos Latvijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un kuru atalgojums būtu vismaz pusotru reizi lielāks par attiecīgās dalībvalsts vidējo bruto gada algu.