Protams, Eiropas balvas neskan tik skaļi, un globalizētā prese tās neiemūžina ar tādu pašu sparu kā Amerikas _Oskaru_ ļembastu, kad aprakstītas tiek gan filmas, gan aktrišu kleitas, taču arī «mazs ir skaists». Par to nav ne mazāko šaubu, gluži tāpat kā par faktu - austriešu režisora Mihaela Hanekes filma _Baltā lente_, kas triumfēja Eiropas kinobalvu ceremonijā Vācijā, Bohumā, pat trīskārtīgi, šo atzinību bija pelnījusi. Tātad šā gada Kannu kinofestivālā uzvarējusī filma _Baltā lente_ - melnbalts, lēnīgs, meditējošs un savā atturīgumā spriegi biedējošs stāsts par dzīvi kādā vācu ciematiņā neilgi pirms Pirmā pasaules kara, par tās pieaugušajiem un bērniem, to noslēpumiem un grēkiem - tika atzīta par labāko Eiropas filmu. Haneke saņēma arī balvu kā labākais Eiropas režisors (par viņa karjeras virsotni līdz šim tika uzskatīta filma _Klavierskolotāja_ ar Izabellu Ipēru), viņš tika apbalvots arī kā Eiropas labākais scenārists - tātad «trīs vienā».
Ar acīm pārskrienot Eiropas Kinoakadēmijas balvu listei - balvas piešķir 18 kategorijās -, milzu pārsteigumu nav. Kārtējo reizi pierādās fakts, ka klimatu Eiropas kino - tā vinnētājus un zaudētājus - diktē Kannu kinofestivāls. Balto lenti atklāja Kannās, gluži tāpat kā franču filmu Pravietis, kas arīdzan bija nominēta vairākās kategorijās, taču ieguva balvu par labāko aktierdarbu (aktieris Tahars Rahims). Tie, kas čakli apmeklēja festivālu Baltijas pērle, ir redzējuši gan Balto lenti, gan Pravieti - izcilu «cietuma» drāmu, būtībā - mūsdienu Francijas portretējumu, izmantojot cietuma mafijas hierarhiju. Nepārsteidz arī labākās aktrises balva anglietei Keitai Vinsletai par analfabētes, kara noziedznieces lomu melodrāmā Lasītājs - par šo darbu aktrise jau gada sākumā saņēma Oskaru. Otrreizējas apbalvošanas piegarša ir arī tām nominācijām, kurās parādās Graustu miljonārs - tā pati astoņreiz oskarotā britu filma, kas bija galvenais notikums ASV Kinoakadēmijas ceremonijā martā. Formāli gan viss ir kārtībā - gan Lasītājs, gan Graustu miljonārs ir Eiropas, jo britu, filmas. Augsti ir novērtēts Graustu miljonāru, kā arī Larsa fon Trīra provokatīvo Antikristu uzņēmušā operatora Antonija Doda Mantles darbs - viņš Eiropā labākais.
Eiropas Kinoakadēmijas balva tiek piešķirta gan Eiropas atklājumam (rumāņu filma Katalina Varga), gan labākajai dokumentālajai (Šveices The Sound of Insects), gan labākajai animācijas filmai (franču, itāļu Mia and the Migoo), gan īsfilmai (poļu dokumentālā filma Poste Restante), tiek godinātas arī izcilas Eiropas kino personības. Tā šogad ar balvu par Eiropas sasniegumiem pasaules kino tika sumināta franču aktrise Izabella Ipēra, savukārt britu režisors Kenets Loučs saņēma balvu par mūža ieguldījumu. Kritiķu balva (to piešķir starptautiskā kritiķu organizācija FIPRESCI) aizceļojusi pie poļu klasiķa Andžeja Vajdas par filmu Kalmes (Tartarak).
Nākamgad Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonija notiks Tallinā. Atkal viņi, bāleliņi igauņi, mums ir priekšā!