Tad, ja abstrahējamies no konkrēto Latvijas politiķu paustā Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņās un domājam par nākamo EP kopumā, ātri nonākam pie pēdējo mēnešu laikā presē (jo īpaši Rietumeiropas) bieži izlasāmā vēstījuma, ka jaunajā EP būs plaši pārstāvētas partijas, kas tiek dēvētas par ksenofobiskām, populistiskām utt. Tas būšot rezultāts tādam kā protesta balsojumam pret tradicionālajām partijām, un preses, ekspertu vēstījums ir nepārprotams - tas Eiropas Savienībai (ES) nākšot par sliktu. Debatēs Latvijā šī tēma skarta maz, tomēr objektīvi arī mūsu kandidātiem kaut kas par to būtu jāsaka.
Rekomendācija būtu - nepārsteigties ar izteikumiem kaut vai tāpēc, ka mūsu konteksts būtiski atšķiras no to citu ES dalībvalstu situācijas, kurās ir lielas imigrantu no Āzijas un Āfrikas kopienas. Ja mums nepatīk pavirši ārzemju mediju vai politiķu aizrādījumi par pilsonības, valodas u. c. jautājumiem Latvijā, tad būtu tikai korekti, ja arī mūsu politiķi nesteigtos pamācīt frančus vai britus.
Jāņem vērā arī tas, ka šo politisko grupu apzīmēšanā un vērtēšanā viss ir samests vienā katlā. Eiroskepticisms nenozīmē automātiski ksenofobiju, populisms nav a priori saistīts ar nacionālismu (var būt arī kreisi populisti), turklāt šīs grupas ir pietiekami atšķirīgas. Piemēram, Gērta Vildersa vadītā Nīderlandes Brīvības partija vienlīdz skeptiska ir pret islāmu un pozitīvi noskaņota pret seksuālo minoritāšu tiesībām, kas diez vai pieņemams Francijas Nacionālās frontes priekšstatiem par ģimeni utt. Dažu no šīm partijām attieksmē pret Putina režīmu patiešām pamanāmas grūti izskaidrojamas simpātijas, tāpat nevar noliegt, ka šīs grupas labāk māk kritizēt nekā piedāvāt reāli īstenojamu politiku, tomēr kopumā nevajag arī to iespējamos panākumus EP vēlēšanās attēlot kā ES kopīgajām interesēm nāvējošus.
Piemēram, ja šīs partijas tiek raksturotas kā brīvo tirgu un ekonomikas attīstību apdraudošas, tad te nu vietā būtu aicinājums dažai labai pie varas, piemēram, Francijā, esošai partijai paklusēt - tik daudz nodarīt sliktu uzņēmējdarbības videi ir jāmāk... Populisti savā populismā (atvainojos par neveiklu valodu) bremzēšot reformas. Vai tieši ar to nenodarbojas esteblišmenta partijas Eiropā? Šīs partijas lobēšot lielākas pilnvaras dalībvalstīm pašām noteikt savus imigrācijas modeļus. Migrāciju ES ietvaros tas diez vai skars, savukārt, ja runā par imigrāciju no reģioniem ārpus ES - gaumes jautājums, subjektīvi neko sliktu neredzu.
Īsi sakot, sliktākais, ko šādas grupas EP var darīt - konsekventi būt pret visu «pret», neko jēdzīgu nepiedāvājot (cik noprotams, tas tieši ir Itālijas Piecu zvaigžņu kustībai piemītošs niķis). Tas patiešām būtu slikti.
Autoram pašam šīs partijas pie sirds neiet, tomēr, pirmkārt, ja esi liberālis, respektē citu viedokli, un, otrkārt, lai gan Eiropa lepojas ar savu dažādību, vai nav tā, ka pēdējās desmitgadēs tieši dominējis atšķirīgumu nomācošs «pareizais viedoklis»?