Šoreiz vēsture neatkārtojās, jo pēdējās nedēļās pienāk galvenokārt negatīvas ziņas par Vācijas ekonomikas stāvokli un analītiķi satraukti jautā, vai Eiropas ekonomiskais motors buksē. Vācijas ekonomiskās problēmas var atsaukties uz eirozonu, kas līdz galam nav atkopusies no 2009. gada parādu krīzes.
Bailes par recesiju
Vācijas centrālā banka - Deutsche Bundesbank - šonedēļ nāca klajā ar prognozēm, ka gada trešajā ceturksnī Eiropas Savienības (ES) lielākās ekonomikas izaugsmes tempi bijuši gausi, pastiprinot bažas, ka Vācija varētu ieiet recesijā, ko pasludina, kad ekonomikas izaugsme ir bijusi negatīva divus secīgus ceturkšņus. Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazinājās par 0,2%, lai gan pirmajā ceturksnī bija pieaugusi par 0,7%.
Federālā banka savas prognozes saista ar rūpnieciskās ražošanas apjoma samazināšanos un vājiem rādītājiem būvniecības sektorā, raksta The Wall Street Journal. Vienlaikus novērots nodarbinātības un atalgojuma pieaugums, kam pateicoties palielinājies patēriņš. Tā rezultātā ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, varētu «nedaudz pieaugt».
Federālā banka neprognozē Vācijas ekonomikas nonākšanu recesijā, bet, «ņemot vērā vāju ārējo pieprasījumu un uzņēmēju pesimistisko noskaņojumu», paredz mērenu izaugsmi gada pēdējos trijos mēnešos.
Centrālās bankas prognozes seko Vācijas Ekonomikas ministrijas (EM) pagājušās nedēļas paziņojumam, ka tā samazina ekonomikas izaugsmes prognozes. Iepriekš EM pareģoja, ka šogad Vācijas tautsaimniecība pieaugs par 1,8%, bet nu tā uzskata, ka tie būs tikai 1,2%. Savukārt 2015. gadā tiek prognozēts 1,3% liels pieaugums, salīdzinot ar agrāk prognozētajiem 2%.
Arī Vācijas vadošie ekonomikas institūti koriģējuši savu prognozi par valsts ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad. Pavasarī tie prognozēja, ka 2014. un 2015. gadā Vācijas ekonomika pieaugs par attiecīgi 1,9% un 2%, bet šomēnes paziņoja, ka šogad ekonomika augs par 1,3%, bet nākamgad - par 1,2%, ziņo raidsabiedrība Deutsche Welle.
Ārējo faktoru ietekme
Vācijas ekonomikas dzinējspēks ir eksports, kas ir ļoti atkarīgs no ārējā pieprasījuma. Vācu politiķi uzskata, ka dažādas krīzes pasaulē, piemēram, Ukrainas un Krievijas konflikts, ir galvenais iemesls, kādēļ Vācijas ekonomikas izaugsmes tempi ir piebremzējušies. «Vācijas ekonomika stūrē cauri vētrainiem ārzemju ūdeņiem,» uzskata Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriels.
Augustā Vācijas eksporta apjoms saruka par 6%. Tas bija saistīts ne tikai ar sliktajiem izaugsmes rādītājiem pārējās 17 eirozonas dalībvalstīs, uz kurām aizplūst 40% Vācijas eksporta, bet arī ar ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos Ķīnā, uz kurieni vācieši pārdod galvenokārt dažādas industriālās iekārtas ar augstu pievienoto vērtību. Daudzus eksportētājus ietekmējusi karadarbība Austrumukrainā un rietumvalstu ieviestās sankcijas pret Krieviju.
Izdevums The Economist raksta, ka Vācijas rūpniecībai par labu nav nācis kancleres Angelas Merkeles centriski labējās valdības 2011. gada lēmums atteikties no kodolenerģijas un palielināt atbalstu atjaunojamiem energoresursiem. Rezultātā pieauga energoresursu cenas, kas jau bija vienas no augstākajām Eiropā, un atsevišķi uzņēmumi, piemēram, autobūves milzis BMW, pieņēma lēmumu pārcelt savas ražotnes uz citām valstīm.
Berlīne ir nelokāma
Vairākums ierindas vāciešu uz savas ādas neizjūt pieminētos ekonomiskos sarežģījumus. Bezdarba līmenis ir mazāks par 5%, bet inflācija nesasniedz pat procentu. Pēc krīzes gadiem, kad nācās savilkt jostas, atalgojums pieaug. Tiek prognozēts, ka šogad algas pieaugs par 3%. Tajā pašā laikā reti kurš vācietis ir drošs par savu nākotni.
Ekonomisti uzskata, ka vāciešiem ir pamats satraukties, un kritizē valdību par turēšanos pie dzelžainas fiskālās politikas, ko Vācija pieprasa arī no citām eirozonas dalībvalstīm. Vācijas ekonomisko pētījumu institūta prezidents Marsels Fračers ir pārliecināts, ka valdībai ir jāpalielina tēriņi infrastruktūras projektiem, piemēram, tiltu un autoceļu labošanai. Viņaprāt, šim mērķim ik gadu būtu jātērē papildu 10 miljardi eiro.
Arī eirozonas otra lielākā ekonomika Francija, kas cīnās ar augstu bezdarbu, vāju izaugsmi un nespēj ievērot ES noteikumus, ka budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, aicinājusi Vāciju tērēt vairāk, lai atdzīvinātu eirozonas ekonomiku. Franči izteikuši gatavību trīs gados samazināt valsts izdevumus par 50 miljardiem eiro, ja Vācija piekritīs investēt tikpat daudz.
Tomēr Berlīne ir nelokāma. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible paziņojis, ka izaugsme netikšot panākta, «izrakstot čekus», bet veicot strukturālas reformas. Z. Gabriels pievienojās, sakot, ka Vācijas parādsaistību palielināšana neveicināšot izaugsmi Itālijā, Spānijā un Francijā.