Problēma slēpjas citur. Normālā biznesa situācijā uzņēmējs rada ideju un vai nu finansē to pats, vai atrod kādu, kurš gatavs viņam naudu aizdot vai nopirkt uzņēmuma daļas, jo ir pārliecināts, uzsveru - pārliecināts, ka investīcijas atmaksāsies. Savukārt uzņēmējs - naudas ņēmējs uzņemas nopietnas saistības vairāku gadu garumā - spēt ar savu ideju pelnīt un naudu atdot. Ja kaut kas noiet greizi un zaudētāji ir abi - gan uzņēmējs, gan naudas devējs. Tomēr konceptuāli šis process balstīts uz biznesa vienošanos starp diviem uzņēmējiem, kas sadarbībā cer uz izaugsmes un peļņas iespēju - tātad abām pusēm ir augsta motivācija gūt panākumus un peļņu.
Ar Eiropas fondiem ir savādāk. Atbildības un saistību līmenis atgūt investēto naudu ir daudz zemāks, jo nauda vienkārši ieplūst uzņēmumā kā līdzfinansējuma injekcija, bez nepieciešamības to atpelnīt. Tas ir konkurences vidi deformējošs faktors - ja viens uzņēmums ražotnes attīstībai spiests ņemt kredītu bankā, bet otrs līdzīga profila uzņēmums iegūst Eiropas naudu, protams, izdevīgākā konkurences situācijā ir Eiropas naudu saņēmušais uzņēmums. Var, protams, uzskatīt, ka uzņēmums, kurš nemācēja iegūt Eiropas naudu, pats vainīgs - nemāk strādāt un izmantot iespējas piesaistīt naudu. Tomēr veselīgam uzņēmumam jāorientējas uz procesiem tirgū, nevis uz mākslīgu vidi. Sākot domāt ierēdņu un formalitāšu kategorijās, uzņēmums zaudē reālo konkurētspēju. Veiksmīgākie papīru un pieteikumu «ražotāji» ne vienmēr būs veiksmīgi arī reālajā biznesa vidē. Līdzīgi kā saudzējošajā zoodārza vidē audzis dzīvnieks savvaļā nespēs izdzīvot, arī Eiropas fondu izlutinātam uzņēmumam patiesas konkurences apstākļos darboties būs grūti.
Eiropas fondu finansējuma piešķiršanā daudz lielāka nozīme ir papīriem un ierēdņu lēmumiem par to, kam naudu piešķirt, kam ne, nekā biznesa plānam, kurš darbojas ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Ierēdņi, kas pieņem lēmumus par naudas piešķiršanu, iespējams, nekad mūžā nevienu uzņēmumu nav dibinājuši un nedibinās, bet atšķirībā no bankas darbinieka viņiem neviens arī neprasīs atbildību par to, kāpēc nauda piešķirta neefektīvam uzņēmumam. Ja vien papīri būs kārtībā... Tāpēc ļoti bieži svarīgākais kritērijs naudas piešķiršanā ir tas, ka visi dokumenti, pieteikumi, pārskati un finanšu dokumenti sagatavoti atbilstoši instrukcijām, nevis tas, vai ieguldīto naudu reāli iespējams atpelnīt, kā tam būtu jābūt normālā biznesa situācijā.
Cits, ar naudas ierēdniecisku un politisku sadali saistīts, aspekts ir tas, ka šajā procesā neizbēgami rodas konflikti starp nozarēm, reģioniem, pašvaldībām, un nesamērīgi daudz enerģijas tiek iztērēts cīņās par naudas sadali, nevis attīstībā un investīciju piesaistē.
*Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs