Ekodizains nozīmē mazināt produkta ietekmi uz vidi visā tā dzīves laikā, sākot ar materiālu izvēli, ražošanas procesu, iepakojumu un piegādi, priekšmeta lietošanu un tā likteni pēc tam. Saskaņā ar ekodizaina principiem radītas lietas raksturo augsta energoefektivitāte, ilgs kalpošanas laiks, labošanas iespējas, ražošanā tiek maksimāli izmantoti no atjaunojamiem resursiem iegūti, pārstrādājami vai no otrreizējām izejvielām ražoti materiāli, turklāt šādiem priekšmetiem nevajadzētu saturēt videi vai cilvēkiem bīstamas vielas, pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes profesors Gatis Bažbauers.
Pierāda ekomarķējums
Nereti uzņēmēji paši deklarē savu preci kā videi draudzīgu ekodizaina produktu, taču ne vienmēr tas ir pamatoti. To, ka tas radīts saskaņā ar ekodizaina principiem, patērētājam var apliecināt starptautiskie ekomarķējumi, kā puķītes formā veidotais Eiropas Savienības ekomarķējums, Ziemeļu gulbis vai arī vides deklarācijas, kuru ietvaros uzņēmums pamato ar datiem, kāpēc šis produkts ir labāks par citiem līdzīgiem izstrādājumiem, Dienai paskaidroja Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska. Šīs deklarācijas patērētājs var prasīt no uzņēmēja. Uzņēmumam, jau radot ekodizaina produktu, jāizanalizē, piemēram, kāda varētu būt tā ietekme uz ūdens vidi, dabas resursiem, to daudzveidību, gaisa kvalitāti, un jāaprēķina, kā to samazināt.
Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuru produktiem ir piešķirti starptautiski atzīti ekomarķējumi, piemēram, Eiropas ekopuķīte rotā Spodrības produktu sēriju - trauku mazgāšanas līdzekļus Eco Seal For Nature. Pagaidām šis ir vienīgais ražotājs, kurš ieguvis tiesības izmantot šo videi draudzīgas preces simbolu, taču vēl vairāki ir izrādījuši interesi par to saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja informāciju. Ekomarķējums nozīmē, ka, piemēram, trauku mazgāšanas līdzeklis satur mazāk cilvēkiem, ūdens organismiem kaitīgu vielu, tā sastāvs vidē noārdās, mazāk resursu izmantots iepakojuma saražošanai. Cits starptautiski pazīstams ekomarķējums - Ecocert - ir piešķirts tādiem kosmētikas ražotājiem kā Madara Cosmetics, a/s Dzintars līnijai Organic Style.
Taču ir arī uzņēmumi, kas vēl nav ieguvuši starptautiski pazīstamus ekomarķējumus, taču strādā pie tā, lai radītu produktus ar maksimāli samazinātu ietekmi uz vidi. Bērniem paredzētie šūpuļzirdziņi arī var būt ekodizaina piemērs - uzņēmums Troja tos gatavo no saplākšņa, kas ražots no ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos iegūtas koksnes, to apliecina FSC un PEFC sistēmas sertifikāti. Savukārt Foldlife, izmantojot videi draudzīgas krāsas, no ekokartona ražo saliekamus krēslus, galdus, leļļu mājas. Foldlife projekta vadītājs Eduards Kalniņš gan atzīst, ka Latvijā vēl ir samērā mazs pieprasījums pēc ekodizaina precēm un nav tik lielas izpratnes, lielāka un arvien pieaugoša interese par šādiem produktiem ir Vācijā, Lielbritānijā un ASV.
Mēbeles no riepām
Ir uzņēmumi, dizaineri, kas Latvijā rada apbrīnojamas lietas no otrreiz izmantojamām izejvielām, lai gan formāli necenšas izpildīt visas ekodizaina prasības, piemēram, veikt precīzus aprēķinus par ietekmi uz vidi. Stikla pārvērtību punktā Buteljons no tukšām pudelēm top vāzes, glāzes, šķīvji un citi izstrādājumi. Dizainere Indra Merca vēl studiju laikā tika radījusi ārtelpām piemērotus krēslus no pārstrādātas gumijas granulām, kā arī mēbeles iekštelpām no makulatūras. Savukārt SIA Bungala no makulatūras veido rokas lējuma papīru, kurā iestrādātas dažādas sastāvdaļas, kā tēja, kafija, ziedi un zālītes. Uzņēmuma vadītājas Sabīnes Koklačovas pieredze liecina, ka šo produktu pasūta klienti, kuri vienkārši vēlas pārsteigt citus, bet nav pat aizdomājušies par vides aspektu, tas parāda, ka inovatīvs ekoprodukts var būt konkurētspējīgs un pieprasīts ne tikai zaļi domājošu cilvēku vidū. Pati Sabīne, pērkot kosmētiku, skatās pēc ekomarķējuma, bet, iegādājoties citas preces, galvenais kritērijs ir, lai tās kalpotu pēc iespējas ilgāk. Arī G. Bažbauers norāda, ka produkta dizainam būtu jābūt tādam, lai ieinteresētu cilvēku to izmantot pēc iespējas ilgāk un tas būtu funkcionāls un estētiski pievilcīgs. Ja ir ieguldīta enerģija, resursi produkta ražošanā, bet tas pēc īsa kalpošanas laika nonāk atkritumos, jo, piemēram, nedarbojas akumulators, ko nav iespējams nomainīt, tas nav labs dizains, uzskata RTU profesors.