Vienīgi jārēķinās, ka plānus mazliet var nākties pamainīt, jo vecajiem ļaudīm mēdz piezagties nogurums. Lai tas piezagtos pēc plāna, tas ir, kad apskatīts viss maršruts un beidzot autobusiņā, kurš ripo atpakaļ uz Latviju, var laimīgi atslīgt ērtajā beņķī, ekskursija ir jābauda nesteidzīgi. Kāds teica: «Vispār dzīvojiet lēni, jo tur, augšā, pieņem cauru diennakti.»
Sadarbība
Vēl šī ekskursija, kurā kopā ar ECC devās Dienas Senioru brokastu ceļojuma balvu ieguvusī Ligita Režais, bija īpaša ar to, ka visu laiku notika paaudžu sadarbība - jaunākie ceļojuma dalībnieki palīdzēja vecākajiem. Gan roku pasniedza, no autobusa izkāpjot, gan aizsteidzās pirmie noskaidrot dažādus organizatoriskas dabas jautājumus. Savukārt vecākā paaudze jaunajiem dalīja bezmaksas padomus.
Pauzēs, kad ekskursijas vadītājas Dzintra Eglīte vai Lilita Eglīte (LTV1 raidījuma Ielas garumā autore) ievilka elpu, darbojās pat «brīvais mikrofons» un seniori drīkstēja izteikties. Dažs labs padoms bija zelta vērtē. Tāpat kā uzzinātie vēsturiskie fakti visa šī ceļa garumā. Vai, piemēram, zinājāt, ka Lietuvas pusē Venta draiskojas kā jauna meiča, bet par nopietnu upi tā kļūst Latvijā?
Viss bija pārdomāts līdz sīkumam, tāpēc šī autobusa pasažieriem radās iespēja pat apskatīt vairāk, nekā plānots. Kāds, ja vēlējās, pat paguva salīdzināt sava pulksteņa laiku ar Palangas Saules pulksteni, kurš tur stundas sit jau no XVII gadsimta. Bez šaubām, ja nebūtu tik perfekta šoferīša, kāda kundze atceļā, iespējams, tiešām nokavētu pēdējo vilcienu uz Ķegumu.
Gaviļnieki
Autobusiņā šoreiz bija arī trīs jubilāri - Monvīds un Ludmila Petraši, kuri ar šo braucienu atzīmēja kopdzīves 55. gadadienu. Kad atceļā «jaunajam pārim» uzdevu sakrālo jautājumu, kā iespējams kopā noturēties tik ilgi, Ludmilas kundze aizbildinājās ar cieņu un pacietību. Savukārt Monvīds, kā jau kalējs pēc amata, nokrekšķinājās, saņēmās un spēra laukā savu gudrību: «Sieviete komandē parādi. Sieviete. Jo tikai retajam vīrietim tas izdodas labi.» Lūk!
Mazliet pārsteidzoši to dzirdēt no vīrieša, vai ne? Bet jau Mosedā, kas bija pirmā pieturvieta Lietuvā, varēja novērot, kādā mierā kalējs pacieš Ludmilas burkšķēšanu uz mīļoto vīriņu. Mīļi un amizanti. Tās bija kā profesionāli iestudētas ainiņas, ja vien ir vēlme pavērot padzīvojuša pāra attiecības no malas. Kā recepte jaunajiem.
Jubilāre bija arī Valda Lauva, kura todien svinēja 68. dzimšanas dienu. Šī viņai bija skaista dāvana, jo visu dienu spoži spīdēja saule. Itin nekas to nesabojāja. Dzintras Eglītes ekskursiju vadīšanas princips ir saglabāt mieru. «Pat ja kaut kas nav labi, arī tad ir labi.»
Sarunas
Pati šī ceļojuma sirds bija Japāņu dārzs - Dziedošo akmeņu ieleja. Unikāls lielākais japāņu dārzs Eiropā. Kā arī iespēja viesoties grāfa Tiškēviča pilī Kretingā, apskatīt ziemas dārzu. Starp citu, vietas nosaukums nav cēlies no kādas garīga rakstura problēmas, bet gan no vārda «kret», kas lietuviski nozīmē «kratīt». Autobusiņu patiešām arī mazliet pakratīja... Taču kārtīgi mūs, protams, sakratīja, tūliņ pārbraucot Lietuvas - Latvijas robežu, uz Latvijas ceļiem.
Atceļā Ligita Režais atzina: «Jauka un skaista diena bija, tikai par īsu.» Un ja kundzei, kura bija visvecākā autobusa pasažiere (dzimusi 1929. gadā) un kura šo ceļojuma izturēja ar gaišu dzīves rūdījumu, kāds pēkšņi uzdāvinātu vēl stundiņu klāt? Ko tad seniore tai stundiņā iesāktu? Izrādās, parunātos! «Gribētu, lai vairāk laika iznāktu ar cilvēkiem parunāties. Dalīties redzētajos iespaidos.»