Vecākiem nav jāmaksā
Lai noskaidrotu, kam - vecākiem vai pašvaldībai - ir pienākums maksāt par ekskursiju, ir jāzina ekskursijas mērķis: mācību ekskursija vai izklaides ekskursija, Dienai skaidroja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Proti, mācību ekskursiju finansēšana nav vecāku pienākums, un izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt par mācību ekskursiju maksāt vecākiem. Šis pienākums jāuzņemas pašvaldībai. Vecāki, protams, brīvprātīgi var maksāt par mācību ekskursiju, bet tiem skolēniem, kuru vecāki nevar vai negrib sniegt finansiālu atbalstu, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas dalībai mācību ekskursijā. Tāda prakse, ka daži skolēni paliek skolā un mācās, nav pieļaujama, jo visiem bērniem ir jābūt vienlīdzīgām iespējām iegūt izglītību, uzsvēra Tiesībsarga birojā. Savukārt gadījumā, ja tiek rīkota izklaides ekskursija, piemēram, uz ūdens atrakciju parku, par to jāmaksā vecākiem pašiem. Tomēr arī šajā gadījumā jārod risinājums, kā visiem bērniem piedalīties. Tāpat izklaides ekskursijas nedrīkst notikt mācību stundu laikā, Dienai atzīmēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča. Gan par ekskursiju organizēšanu, gan naudas vākšanu no vecākiem IKVD ik pa laikam saņem sūdzības.
Visi nebrauks
«Neko tādu neesam plānojuši. Lai Dieviņš dod mums mācību līdzekļus nodrošināt,» uzsākot sarunu par mācību ekskursiju finansēšanu no pašvaldības līdzekļiem, Dienai sacīja Daugavpils pilsētas domes Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Viņa paskaidroja, ka mācību ekskursijām pašvaldībai naudas nepietiek, bet vecāki līdz šim ir aktīvi līdzdarbojušies. Viens no iemesliem gan ir tas, ka pārsvarā tiek organizētas izklaides ekskursijas - mācību ekskursijas nav populāras. Arī Siguldā mācību ekskursijām naudas pašvaldībai nav. Kā norādīja Siguldas Izglītības pārvaldes vadītāja Maija Bruģe, ja nebūs vecāku atbalsta, ekskursijas šajā semestrī nenotiks. Viņa gan piebilda, ka vecākiem būtu skola jāatbalsta, ja skola organizē šādus pasākumus viņu bērniem. Savukārt nākamgad pašvaldība varētu finansēt ekskursijas vien pāris klasēm, tāpēc, iespējams,starp klasēm tiks rīkots konkurss. Jelgavas pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka katrai klasei reizi gadā vajadzētu braukt kādā mācību ekskursijā, bet pagaidām tas nav iespējams. Līdzekļi tiks meklēti nākamā gada budžetā. Arī Jēkabpils Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa sola, ka nākamgad budžetā līdzekļi varētu tikt piešķirti. Līdz ar to skolas varēs plānot ekskursijas pavasarī vai rudenī. Turpretī Jūrmalā jau vairākus gadus pašvaldība nodrošina ekskursijām autobusu un arī gala mērķi izvēlēti tā, lai vecākiem nebūtu jāpiemaksā, pastāstīja Jūrmalas pilsētas Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare. Arī, ja skolēni brauc izklaides ekskursijā, pašvaldība palīdz, nodrošinot autobusa šofera algu, - par degvielu gan jāmaksā pašiem.
Atšķirīgā situācija pašvaldībās liecina par to, ka liela loma ekskursiju nodrošināšanā būs vecākiem. Ja vecāki uzstās uz bezmaksas izglītību šajā jautājumā, visticamāk, liela daļa skolēnu ekskursijās šogad nebrauks. Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska Dienai norādīja, ka nevēlas, lai ar bezmaksas izglītības lozungu tiktu pārtrauktas mācību ekskursijas to izmaksu dēļ. Tāpēc svarīgi esot runāt ar vecākiem, jo daudzi parasti ir ar mieru atbalstīt savu bērnu izglītību. Tāpat ir gadījumi, kad vecāki ir ar mieru mazliet piemaksāt, lai visi klases bērni varētu piedalīties. Viņa gan norādīja, ka nākotnē vajadzētu tiekties uz to, ka mācību ekskursijas pa savu valsti ir mācību procesa sastāvdaļa, ko finansē valsts vai pašvaldības.
Nav obligātas
Ņemot vērā, ka pašvaldības pienākums nav apmaksāt izklaides ekskursijas, ir jāšķir, kuros gadījumos izbrauciens ir mācību un kuros izklaides ekskursija. Kā Dienai norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece, to, vai ekskursija definējama kā mācību, izvērtē katrs pedagogs individuāli, vadoties pēc konkrētās situācijas. Tomēr mācību ekskursijas saturam jābūt pamatojami saistītam ar skolēnu apgūstamo mācību saturu. Piemēram, pēc izbrauciena sacerēts skolēna domraksts pats par sevi nevar būt nosacījums tam, lai ekskursiju klasificētu kā mācību.
Saskaņā ar valsts standartu pamatizglītībā skolēnam jāapgūst vairākas prasmes, kas iespējams, izmantojot tieši ekskursijas. Piemēram, pabeidzot 9. klasi, skolēnam jāprot raksturot savas apdzīvotās vietas cilvēku sadzīvi un saimnieciskās darbības veidus un salīdzināt to ar citiem Latvijas reģioniem. Tāpat standarts nosaka, ka skolēns ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, un kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē, pilsētā un valstī. Pēc L. Grāveres domām, tieši tāpēc mācību ekskursija ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa. Savukārt Valsts izglītības satura centra pārstāve Diāna Ļaha sacīja, ka tas, kā skolēni nonāk pie šī rezultāta, ir skolotāja kompetence, jo viņš atbild par izvēlētajām mācību metodēm, un mācību ekskursija ir tikai viena no mācību metodēm. Kā alternatīvu viņa iesaka izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, piemēram, virtuāli apmeklējot muzejus.
Tieši tāpēc, ka ekskursijas nav obligāts pasākums, piemēram, Rīgas pašvaldība šim mērķim finansējumu neatvēl. Rīgā gan situācija ir labvēlīgāka, jo uz vairākiem muzejiem var aizbraukt arī ar sabiedrisko transportu vai aiziet ar kājām, bet atbraukt, piemēram, no Liepājas ir grūtāk. Latvijas tālākajiem reģioniem gan atbalstu piešķir arī paši muzeji. Piemēram, Latvijas Okupācijas muzejs sedz līdz 50% no ceļa izdevumiem, norādīja muzeja pārstāve Inese Krieviņa.