Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltuma gala tarifu lietotājam. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka ar subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) palīdzību valdība plāno ierobežot elektrības cenā iekļautā subsīdijām paredzētā maksājuma jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. Tās apjoms šobrīd ir 1,89 santīmi par kilovatstundu, bet bez valsts iejaukšanās jau 2014. gadā subsidētās enerģijas ražošanas pieauguma iespaidā tas sasniegtu 2,3 santīmus par kilovatstundu. EM priekšlikums paredz, ka ar SEN palīdzību valsts atgūs daļu no ražotājiem izmaksātajām subsīdijām, skaidro J. Pūce. Šāds īpatnējs risinājums - izmaksāt subsīdijas un pēc tam tās atgūt ar nodokļa palīdzību - izvēlēts kā ātrākais un vienkāršākais, jo šobrīd elektrības ražotāju atbalsta sistēmu regulē aptuveni 20 normatīvo aktu, kuru grozīšana prasītu vairāk laika, norāda EM pārstāvis.
Likuma grozījumi jau izraisījuši sašutumu atjaunojamās enerģijas ražotāju vidū - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis Edgars Vīgants valdībai pauda viedokli, ka lēmums ieviest SEN ir kā nozares sodīšana par to, ka iepriekšējās valdības pieņēmušas «ne īpaši tālredzīgus lēmumus». Viņš uzskata - 10% nodoklis saņemamajām subsīdijām ir nesamērīga nasta atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kuri strādā ar aptuveni 12% rentabilitāti. Līdzīgi uzskata arī uzņēmuma Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis, kurš norāda - nodokļa rezultātā cietīs arī daudzi lauksaimnieki un mežrūpnieki, kuriem elektrības ražošana nav pamatnodarbošanās, bet ir nozīmīgs papildu ieņēmumu avots.
Savukārt pretējs viedoklis ir Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektoram Leonīdam Jākobsonam, kurš norādīja - būvmateriālu ražošanas nozarei kā vienai no energoietilpīgākajām ekonomikas nozarēm ir svarīgi, lai OIK tiktu ierobežots esošajā līmenī. Tāpēc asociācija atbalsta EM ierosinājumus, vienlaikus gan pieļaujot, ka nodokļa likmes dažādiem elektrības ražošanas veidiem varētu būt diskutējamas, uzsver L. Jākobsons.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, par spīti atjaunojamās enerģētikas nozares asajiem protestiem, nodokļa ieviešana būs Latvijas ekonomikas attīstībai labvēlīgs solis, jo neļaus pieaugt elektroenerģijas subsīdiju nastai uz ekonomiku. «Mērķis ir rast līdzsvaru starp dažādu nozaru vajadzībām, veidojot tādu subsidētās enerģijas atbalsta sistēmu, kas neapdraud citu Latvijas nozaru dzīvotspēju un konkurētspēju,» norāda D. Pavļuts.