Latvijas lauku un pilsētu ainava nav iedomājama bez vadiem. Tie kā pavedieni vieno mūs ar enerģijas un sakaru nodrošinātājiem. Mobilie sakari ir atbrīvojuši mūs no telefonatkarības un zināmā mērā arī no vajadzības pēc pasta. Savukārt atkarība no elektroenerģijas aizvien palielinās, un to vēl nav iespējams piegādāt «pa gaisu». «Janvāra notikumi», kad tūkstoši mājsaimniecību un daudzi cilvēkiem nepieciešamie objekti - slimnīcas, policijas iecirkņi, skolas, veikali, bankomāti - palika bez dzīvības (strāvas), atgādināja, cik ļoti mēs no tās esam atkarīgi. Laukos ļaudis «izdzīvošanas pārbaudes» pieredz bieži - pazūd elektrība, vai kaut kas aizsalst pat uz divām nedēļām. Iedomāsimies, ka elektrība pazustu Rīgā - bankas un bankomāti, krustojumi un luksofori, slimnīcas un pacienti, katrs sev var uzskaitīt apdraudējumus, likstas un ķibeles. Tomēr varam justies droši, jo Latvijā šo dzīvībai svarīgo nozari tautas vārdā uzmana valsts, katru gadu ieguldot attīstībā 150 līdz 200 miljonus latu. Un tas tiešām ir vajadzīgs. Kabeļi jāsarok zemē, lai tie būtu droši no sniega, ledus, vēja un garnadžiem, īpaši vietās, kuras avārijas brigādes apmeklē vien dažas reizes gadā. Elektroenerģija bez pārtraukumiem nokļūtu pie patērētājiem, tie vairāk tērētu, un ietaupītos arī citādi remontiem izdotā nauda.
Cita lieta ir 35 miljoni latu dividendēs un tarifu celšana. Ja ekonomikas ministrs teic, ka tālāka nodokļu celšana nav iespējama, tad tas ir jāattiecina arī uz elektroenerģijas tarifiem, jo šādu izdarību droši var saukt par elektroenerģijas nodokli. Turklāt šis nodoklis ietekmē un skar gan katra paša izdevumus, gan ražošanu.
To nevar uzskatīt par nodokli patēriņam, jo alternatīvas mums nav. Pārfrāzējot - visi vadi ved uz Latvenergo. Govis ar rokām vairs neslauc, un skolā darbus arī prasa iesniegt datorrakstā.
Latvenergo labklājības dienesta veidošana šķiet vēl dīvaināka. Tiek auditētas valsts funkcijas, to pārklāšanās, un atkal - kāpiens uz grābekļa.
Valstī ir Labklājības ministrija un Sociālais dienests, kas kompetenti un profesionāli var vērtēt situāciju un vajadzības, nezaudējot kopainu.
Šajā gadījumā Latvenergo vēlme palīdzēt daudzbērnu ģimenēm izskatās pēc tēla spodrināšanas pasākuma.