Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 21. decembris
Saulcerīte, Tomass, Toms

Enerģijas taupīšanas grūtās izvēles

No neiespējamās misijas līdz enerģētiskās neatkarības garantam - tik plašs ir viedokļu spektrs par Eiropas Savienības (ES) 2012. gadā pieņemto Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Tās būtība ir pasākumu kopums, lai ES enerģijas patēriņu līdz 2020. gadam samazinātu par 20%.

Direktīva paredz dzīvojamo māju siltināšanu, energoapgādes uzņēmumu efektivitātes vairošanu, regulārus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī energoefektivitātes kritēriju iestrādi publiskajos iepirkumos. Saskaņā ar direktīvu katrai ES dalībvalstij jānodrošina gala patērētājiem energoefektivitātes pasākumi, kas ļautu katru gadu uzkrājoši ietaupīt 1,5% no valstī galapatērētājiem piegādātās enerģijas. Tas nozīmē, ka pirmajā gadā jāietaupa 1,5%, otrajā - 3%, trešajā - 4,5% un tā tālāk.

Kā norāda Eiropas Komisija (EK), «ES importē vairāk nekā pusi no patērētās enerģijas. Ja neko nemainīsim, mūsu atkarība no importētajiem fosilās enerģijas resursiem laika posmā līdz 2030. gadam ievērojami palielināsies.» Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem, neveicot nekādus energoefektivitātes pasākumus, 2030. gadā ES būs spiesta importēt 94% naftas un 83% gāzes, kas mūs ekonomiskās neatkarības ziņā padara viegli ievainojamus. EK arī aprēķinājusi, ka enerģijas patēriņa samazināšanas gadījumā visā ES izdevumu ietaupījums par energoresursu iegādi būtu pat līdz 2000 miljardiem eiro gadā līdz 2020. gadam.

Siltuma tarifi var kāpt

Jāuzsver, ka Latvijā vissliktākā situācija ar energoefektivitāti ir tieši mājsaimniecību sektorā, jo nosiltināto māju īpatsvars ir visai neliels. Savukārt - kas attiecas uz jaunceltām sabiedriskām celtnēm un energoapgādes uzņēmumu energoefektivitāti, tā pašlaik jau ir viena no augstākajām visā ES. Par direktīvas prasību katru gadu modernizēt 3% sabiedrisko ēku ar platību virs 250 kvadrātmetriem Latvija ir panākusi, ka tas attieksies tikai uz tiešās valsts pārvaldes iestādēm.

Latvijā par direktīvas ieviešanas sekām satraukumu paudusi Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija (LSUA), prognozējot, ka siltuma tarifi varētu kāpt pat par 20%. Tas tiek skaidrots ar to, ka saskaņā ar direktīvas prasībām šiem uzņēmumiem būs jāveic investīcijas dzīvojamo māju siltināšanā un šīs izmaksas tiks iekļautas tarifā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs teic, ka tarifu kāpums ir patiesība, taču ne visa. «Energoefektivitātes pasākumu mērķis ir mazināt siltuma patēriņu. Tas nozīmē - ja veikto darbu rezultātā izmaksas par vienu patērēto vienību kāpj, to kompensē tas, ka samazinās patērēto vienību daudzums,» skaidro J. Spiridonovs.

LSUA prezidents un uzņēmuma Bauskas siltums valdes priekšsēdētājs Ilmārs Rūsis pauž satraukumu, ka energoefektivitātes rezultātā saruks patērēto enerģijas slodžu daudzums un uzņēmums būs vai nu spiests celt tarifus, ja to atļaus regulators, vai nonāks finanšu grūtībās. Viņš skaidro, ka, piemēram, Rīgā vai citās lielajās pilsētās mājsaimniecību patērēto slodžu samazinājumu kompensē jauni pieslēgumi, piemēram, jaunām ražotnēm, taču tas nav iespējams visā Latvijā - daudzviet nekādi jauni pieslēgumi nevar rasties, jo ekonomiskā aktivitāte ir tuvu nullei. Turklāt Bauskas siltums veicis investīcijas, lai varētu nodrošināt lielas slodzes, kuras, kā izrādās, nebūs kur likt. I. Rūsis atzīst, ka risinājumu situācijai neredz un Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu dēvē par neiespējamo misiju.

J. Spiridonovs teic, ka uzņēmuma slodžu plānošana ir pilnīga uzņēmuma vadības kompetence. «Plānojot nepieciešamās slodzes, uzņēmumam jāņem vērā vairāki scenāriji, tostarp enerģijas patēriņa sarukums ne tikai energoefektivitātes pasākumu, bet arī, piemēram, cilvēku migrācijas dēļ. Vai tad, ja no kāda reģiona aizbrauc prāvs skaits cilvēku - siltuma patērētāju -, tad arī uzņēmumi nāks pie ministrijas un prasīs, ko darīt,» retoriski jautā amatpersona.

Situācija var būt negodīga

Auditorkompānija Ernst&Young pēc LSUA pasūtījuma veikusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz siltumapgādes uzņēmumiem un secinājusi, ka tā būs negatīva, jo šie uzņēmumi būs spiesti veikt ieguldījumus māju siltināšanā, kas tiem nebūs rentabli, jo šo investīciju rezultātā siltuma patēriņš ruks un uzņēmumiem būs mazāka peļņa. J. Spiridonovs piekrīt, ka uzņēmumu ieguldījumi tiem nebūs rentabli, taču uzsver, ka tas arī ir mērķis - samazināt siltuma patēriņu, kaut arī uz uzņēmumu peļņas rēķina. Amatpersona norāda, ka šajā gadījumā jāsabalansē sabiedrības un visas valsts intereses, kas skar enerģētisko neatkarību, ar siltumapgādes uzņēmumu interesēm, kuras nereti izpaužas kā nevēlēšanās samazināt savu peļņu.

Jāpiebilst, ka šajā ziņā Latvija nav unikāla. Direktīvai, kuru lobēja Dānija savas prezidentūras ES laikā, asi iebilda Lielbritānija, Nīderlande, Vācija un Spānija, aizstāvot savu lielo enerģētikas uzņēmumu intereses. J. Spiridonovs skaidro - ir tikai saprotami, ka uzņēmumi krasi iestājas pret tādiem pasākumiem, kas samazina to tirgus daļu un viņu produktu patēriņu. Taču šī nostāja nevar dominēt par kopējās ES drošības interesēm. Turklāt Latvijas gadījumā J. Spiridonovs atzīst, ka īpaši neuztraucas par regulēto pakalpojumu sniedzējiem, jo tie vienmēr ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru palīdzību var panākt savu tarifu pārskatīšanu.

Uzņēmuma Rīgas siltums pārstāvis Uģis Osis gan pauž bažas, kā uzņēmumam veiksies ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, jo jebkurā gadījumā jāsaņem dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tas var būt sarežģīti, jo, kā uzsver J. Spiridonovs, mājai kopumā tiks noteikts līdzmaksājums un jārēķinās, ka vienmēr var atrasties dzīvokļu īpašnieki, kuri tam nepiekritīs. Jāteic, ka risinājumi šai problēmai vēl tikai tiks meklēti. U. Osis arī pauž, ka uzņēmuma investīciju energoefektivitātes paaugstināšanai iekļaušana tarifā un sadalīšana «uz galviņām» visiem siltuma patērētājiem ir negodīga pret dzīvokļu īpašniekiem, kas savu māju siltināšanai ņēma kredītu un visu darīja saviem spēkiem. Tagad iznāk, ka šiem patērētājiem jāatmaksā savs kredīts par ēkas siltināšanu, turklāt ar paaugstināto tarifu vēl būs jāmaksā par citu māju siltināšanu. To, ka šāda situācija nav godīga un nav pieļaujama, atzīst arī J. Spiridonovs. Taču viņš bilst, ka regulators, aprēķinot tarifus, šo negodīgumu var labot. Kādā veidā tas notiks, pagaidām vēl nav zināms, jo Saeimā joprojām nav pieņemts Energoefektivitātes likums, kurš ir «iestrēdzis» saskaņošanā ar nozari, un, kamēr nav šī likuma, regulators nevar ķerties pie metodikas izstrādes tarifu aprēķināšanai.

Vēl viens siltumapgādes uzņēmumu satraukums saistīts ar to, vai konkurences cīņā, piemēram, ar Latvijas gāzi, tie nezaudēs. U. Osis stāsta, ka «līdz šim siltumapgādes uzņēmumiem ar Latvijas gāzi bija veselīga konkurence un līdzīgas cenas. Ja tagad enerģijas ietaupīšanas pasākumi tiks galvenokārt siltumam, tas viennozīmīgi cenu ziņā zaudēs gāzei». U. Osis arī pauda neizpratni, kādēļ enerģijas taupīšanas pasākumi nav uzlikti transporta sektoram. J. Spiridonovs atzīst, ka patiešām tas, kā sadalīsies ietaupāmās enerģijas daļas starp siltumu un gāzi, vēl nav zināms, taču noliedz jebkādu gāzes lobēšanu, sakot, ka daļas tikšot sadalītas pēc iespējas vienādi. Par transporta nozares neiekļaušanas iemesliem amatpersona norāda, ka to komentēt nevarot.

Jāpiebilst, ka siltumapgādes uzņēmumi varēs izvēlēties, vai paši veikt investīcijas sava reģiona dzīvojamo ēku siltināšanā vai veikt iemaksas energoefektivitātes fondā. J. Spiridonovs stāsta, ka pašiem veikt investīcijas būšot ekonomiski izdevīgāk un lētāk, nekā maksāt fondā. Tas nozīmē, ja, piemēram, Rīgas siltums pats veic investīcijas Rīgas daudzdzīvokļu namu siltināšanā, tam nekādas iemaksas fondā nebūs jāveic.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Energoefektivitātes direktīvas prasības

Noteikt augstus energoefektivitātes standartus sabiedriskajiem iepirkumiem (precēm, pakalpojumiem un ēku celtniecībai un renovācijai).
Katru gadu modernizēt 3% sabiedrisko ēku ar platību virs 250 kvadrātmetriem.
Obligāti ir individuālie energopatēriņa skaitītāji, kas uzrāda precīzu informāciju par aktuālo enerģijas patēriņu lietošanas brīdī.
Regulēto tīklu tarifu noteikšana tā, lai energouzņēmumu interesēs būtu enerģijas taupīšanas un enerģijas patēriņa kontroles pakalpojumu sniegšana patērētājiem.
Ikgadējas energoefektivitātes pārbaudes enerģijas ražošanas uzņēmumos.
Esošajām un jaunajām elektrostacijām un rūpnieciskajām ražotnēm obligāta prasība ražošanas procesā iegūto siltumu novirzīt tuvākajās siltumapgādes sistēmās.
Dalībvalstīm pienākums veicināt energoauditu izmantošanu mazajos un vidējos uzņēmumos.
Obligātas regulāru energoauditu prasības lielajos uzņēmumos.
Vietēja un reģionāla līmeņa energoefektivitātes rīcības plānu izstrāde un energovadības sistēmu ieviešana.
Desmit gadu valsts plānu izstrāde siltumapgādei un dzesēšanai.
Avots: Eiropas Komisija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sekli meli un kandidātu pazemošana

Pagaidām nezinot, kāds politiskais vai saimnieciskais tirgus novedis pie koalīcijas vienošanās tomēr atteikties no esošajiem kandidātiem un janvārī virzīt kopīgu Latvijas Bankas prezidenta ...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?