ES audzē tikai kukurūzu
Pārliecinošs vairākums EP deputātu - 480 no 751 - šonedēļ atbalstīja likumprojektu, kas nosaka, ka katra no 28 ES dalībvalstīm var lemt par ģenētiski modificētu kultūru audzēšanas ierobežošanu vai pilnīgu aizliegšanu, pat ja tas ir atļauts ES līmenī.
Līdz šim bija sarežģīti aizliegt ĢMO, jo tādā gadījumā bija nepieciešams sniegt zinātniskus pierādījumus par ĢMO radītajiem riskiem cilvēku veselībai vai apkārtējai videi. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm ierobežot vai pilnībā aizliegt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, balstoties uz pilsētplānošanas, lauksaimniecības politikas un sociālekonomiskajiem apsvērumiem, vēsta portāls Euractiv.com.
Pašlaik ES teritorijā ir atļauts kultivēt astoņas ģenētiski modificētas kultūras, bet komerciāliem nolūkiem tiek audzēta tikai ASV uzņēmuma Monsato radītā mājlopiem paredzētā kukurūza MON 810. To audzē piecās ES dalībvalstīs - Spānijā, Portugālē, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā -, bet 90% no ražas iegūst Spānijā. EP lēmums nozīmē, ka drīzumā Eiropas laukus varētu apsēt ar pārējām atļautajām ģenētiski modificētajām kultūrām.
Apstiprinātie ES noteikumi paredz, ka jaunas ģenētiski modificētas kultūras būs jāpārbauda Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei. Ja tās tiks atzītas par cilvēka veselībai un apkārtējai videi drošām, tad ES dalībvalstis varēs lemt, vai atļaut to audzēšanu savā teritorijā.
ES Veselības aprūpes un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis ir priecīgs par EP lēmumu, jo ES dalībvalstīm tikšot dota brīvība izvēlēties, vai atļaut ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu. Savukārt jauno noteikumu pretinieki ir pārliecināti, ka tas ir Trojas zirgs, kura mērķis ir lauzt vairākuma ES dalībvalstu pretestību ĢMO.
Pēdējā Eirobarometra aptaujā par ĢMO, kas veikta 2010. gada decembrī, tikai 21% ES iedzīvotāju piekrita, ka ģenētiski modificēta pārtika ir droša, bet 58% nepiekrita šim apgalvojumam.
Apdraud piesārņojums
Vides aizstāvji uzskata, ka EP pieņemtie noteikumi bioinženierijas uzņēmumiem, kas izstrādā ĢMO, piešķirs pilnvaras runāt ar atsevišķu ES dalībvalstu valdībām, apejot savienības institūcijas, un ļaus apstrīdēt nacionālos aizliegumus Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Kritiķi arī norāda uz risku, ka vienā valstī audzētu ģenētiski modificētu kultūraugu ziedputekšņi var apputeksnēt kaimiņvalsts laukus, kur tiek audzētas tradicionālās kultūras. Šāds nekontrolējams pārrobežu piesārņojums var piespiest valstis, kas neatļauj ģenētiski modificēto kultūru audzēšanu, mainīt nostāju. Tā savulaik bija spiestas rīkoties Dienvidamerikas valstis Brazīlija un Paragvaja. Eiropas Komisija paziņojusi, ka netiks izveidots fonds, lai izmaksātu kompensācijas zemniekiem, kuru lauki ir piesārņoti.
Vācijas Vides ministrija vēlas panākt pilnīgu ĢMO aizliegumu. Laikraksta Sￃﾼddeutsche Zeitung rīcībā nonācis dokuments, kurā federālā vides ministre Barbara Hendriksa norāda, ka ĢMO ir risks dabai un videi, un pret to iebilstot patērētāji.
Vācijas Zaļā partija norādījusi, ka ĢMO aizliegumu var apdraudēt brīvās tirdzniecības līgumi, kurus ES grasās noslēgt ar ASV un Kanādu, kur plaši audzē ģenētiski modificētas kultūras. Pastāvot bažas, ka šo līgumu dēļ ES dalībvalstīs, arī tajās, kas būs aizliegušas ĢMO, varētu ieplūst ģenētiski modificēta pārtika un augu sēklas.
Gaidāms, ka Lielbritānijā un Nīderlandē, kur ir spēcīgs politiskais atbalsts ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai, pēc EP lēmuma varētu tikt sperti soļi, lai atļautu to savā teritorijā.