Guvusi laurus prestižā konkursā Itālijā. Patlaban pārceļas uz dzīvi Parīzē. XVIII Siguldas Opermūzikas svētkos pirmoreiz dziedās plašākai publikai dzimtenē. Galā koncertā šosestdien, 7. augustā, Siguldas pilsdrupās viņas solo izpildījumā dzirdēsim Margarētas āriju no Š. Guno operas _Fausts_ un Rozalindas _Čardašu_ no J. Štrausa operetes _Sikspārnis,_ kuru dziedot viņa tikko pieredzēja koncertdebiju ar pasaulslaveno orķestri Vīnes filharmoniķi. Tas - īsai vizītkartei ceļā uz Siguldu.
Drosminiece no Valkas
Kur tādas dziedātājas rodas? Saticīgā ģimenē Valkā, kur tētis dziedājis skaistā, bet neskolotā dramatiskajā tenorā, mamma kordiriģente un ilggadējā mūzikas skolas skolotāja Tatjana Tīruma ir mūzikas dzīves dvēsele. «No bērnu dienām redzēju - mūzika, mūzika. Loģiski, ka to arī izvēlējos, lai gan mamma centās atrunāt,» Silga atminas, ka mamma teikusi: tev taču patīk dzīvnieki, neej mūzikā - būs grūti nopelnīt maizi. «Tomēr man bija sapnis kļūt par diriģenti. Biju maksimāliste - nevis kaut kāda diriģente, bet tāda, kas diriģē Dziesmu svētku lielo kopkori kā Ausma Derkēvica.» Tad pēkšņi Cēsu Mūzikas koledžā viss sagriezies ar kājām gaisā, jo pirmā skolotāja Gaida Ungure teikusi: «Silga, tev ir balss. Tev jādzied!» Silga iestājās Mūzikas akadēmijā.«Tiku pie slavenās Ludmilas Braunas, taču viņa pēc diviem gadiem aizbrauca. Jau citas pedagoģes vadībā dziedot nepiemērotu repertuāru, sāku just, ka balss vidējā reģistrā sāk ļodzīties,» Silga burtiski kliegusi dramatiskā soprāna ārijās. Tieši tad meistarklasi Rīgā sniegusi vokālā skolotāja Irīna Gavrilovici. Viņa teikusi - tev ir plašs diapazons un lieliskas augšas - un gribējusi sarīkot īpašus kursus, taču Silgai nebija naudas. Trešajā kursā vokālās katedras vadītājs profesors Arvīds Luste ieteicis: varbūt vajag dziedāt kamermūziku un nevajag līst operā? Mūzikas akadēmiju Silga pabeidza pie kamermūzikas meistariem Pētera Plakida un Maijas Krīgenas.
Tavs tembrs ir tavs zelts
«Akadēmiju beidzot, vēl dziedāju kā zilonis trauku veikalā. Man bija divas iespējas: vai nu atmest visam ar roku, vai nepadoties un doties mācīties ārzemēs. Man vajadzēja labu pedagogu.» Domājot, ko var pati saviem spēkiem, apstājusies pie Austrijas, kur par studijām nebija jāmaksā. «Vīnē eksāmeni bija nokavēti. Tad nejauši izlasīju Dienā par Grācā dzīvojošo latviešu pianisti Ievu Ošu. Sakravāju koferi un devos ceļā. Pat nezināju vācu valodu, bet man bija mērķis. Tas bija jaunības maksimālisms - nekas nebaida,» Silga prāto, ka tagad tā nespētu. Lieliskā pasniedzēja Joanna Borovska pēc eksāmena pati izvēlējusies Silgu: «Tev ir balss ar nākotni.» Silga cīnījusies, papildus privāti mācoties pie vēl vienas skolotājas. Lai to varētu, piepelnījusies, uzkopjot bagātnieku mājas. Grācā viņa ieguvusi arī maģistra grādu un nu jau ar panākumiem atveidojusi Evas lomu Vāgnera operā Nirnbergas meistardziedoņi un Papagenu Mocarta operā Burvju flauta Tiroles festivālā, kuru vada ievērojamais austriešu diriģents Gustavs Kūns. Skandalozais un kaprīzais maestro ir novērtējis Silgas talantu un darbaspējas un nu aicina piedalīties trešajā projektā - Bēthovena 9. simfonijā.
«Man visu laiku bija jāpierāda, ka varu daudz iemācīties. Pēc rakstura esmu lauva. Ja neiet - kā neiet?! Jādara simtreiz vairāk, un tad ies! Man nevajag visu laiku dzirdēt komplimentus. Man vajag tādu, kurš saka: nē, tas nebija labi, pamēģini tā!» Tik tieša esot viņas tagadējā skolotāja leģendārā vācu prīma Krista Ludviga, kura pati Silgu uzrunājusi, izdzirdot koncertā. «Tavs tembrs ir tavs zelts. Tāds ir tikai nedaudziem,» viņa teikusi un piekritusi sniegt privātstundas. Tās ir ļoti dārgas, taču sirmā primadonna Silgu tā iemīļojusi, ka dāvina stundas par velti un mātišķi rūpējas, palīdz atsperties starptautiskajai karjerai.