Skolēnu projekti par Slow Food būtu interesanti veselīga dzīvesveida piekritējiem. Apsveicamākais, ka skolēni pētījuši tādus ēšanas principus, kas iepriecinātu ne tikai dietologus, bet arī latvisko tradīciju kopējus. Visos skolēnu projektu darbos izteikta galvenā doma par ēdiena gatavošanu no produktiem, kuri ir vietējās izcelsmes un ražoti, nekaitējot videi.
Ideju par veselīgu ēšanu no skolām iecerēts izplatīt tālāk ģimenēs, lai jau no mazām dienām vēl nenoresnējusī un ķīmiskiem produktiem nepiesātinātā jaunā paaudze būtu tā, kas veidotu kontrkustību steidzīgajam Fast Food (ātrais ēdiens) skrējienam.
Veselīgi ēd arī skolā
«Ja mēs ietu pie mācību daļas, uzrunātu skolēnu padomi un ieteiktu savu recepšu priekšlikumus, ko skolēni vēlētos ēst pusdienās, domājam, ka skola ņemtu vērā mūsu vēlmes,» cita caur citu jūsmīgi stāsta Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas 9.c klases skaistās meitenes Justīne, Eva, Marta, Elīna un Karīna. Konferencē Slow Food, kas notiek ģimnāzijas telpās, viņas pirms brīža aizstāvējušas savu projekta darbu Modeles uzturs un dzīvesveids un saņēmušas nedalītu atzinību.
Seminārā par Slow Food, kas pagājušajā nedēļā notika Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, viesi no Itālijas stāstīja, kā itāļu skolēnu vecāki izstrādājot ēdienu receptes skolas pusdiengaldam. Meitenes šādu iespēju savā skolā pagaidām nespēj iedomāties, taču ir gatavas dalīties ar jaunām idejām, viņām acis mirdz no ieteikumiem. «Mēs gribētu, lai vairāk gatavotu... biezputras - mannu, griķus, auzu pārslas - tas būtu gan veselīgi, gan diētiski.»
Izstrādājot projektu par modeļu uzturu, viņas aizdomājušās, kāda varētu būt skolas ēdnīcas ideālā ēdienkarte. Galvenais, lai ir daudz dažādu salātu. Izvērtējot skolas piedāvāto, izvēle ēdnīcā ir diezgan liela: krabju, gaļas salāti, rasols. «Zupas skolā varēja būt dažādākas... Gaļa gatavota eļļā, fui... Daudz rīvmaizes... Nu kāpēc karbonāde jāapvārta miltos un olā? Tas taču dod papildu kalorijas, kas nemaz nav vajadzīgas, - ēdiens šķiet pārāk trekns...» izstudējušas veselīga ēdiena pamatprincipus, meitenes stāsta par situāciju skolas virtuvē. Viņas noteikti vēlētos piedalīties skolas ēdnīcas darba uzlabošanā.
Modernā ēšana
«No sākuma domājām, ka būs vienkārši, bet kļūdījāmies. Izrādās, tieši modeļu pasaulē Slow Food ir moderna un stilīga kustība,» atzīst klasesbiedrenes. Lai izstrādātu savu projektu, meitenes lasījušas «nenormāli daudz» grāmatu un secinājušas, ka modeles ir cilvēki ar ļoti lielām darbspējām un pašdisciplīnu. «Pretējā gadījumā nemaz nevarētu par tādām kļūt,» secina uztura pētnieces.
Tā kā jaunas meitenes netieši tomēr interesējas par modeļu dzīvi, bieži vien vēlas atdarināt viņas, Slow Food prakse modeļu biznesā aizsāk jaunu pavērsienu jaunās paaudzes sieviešu audzināšanā un dzīves stila veidošanā. «Pārsteidzoši, bet modeles lieto diezgan veselīgu uzturu. Badoties vairs nav modē,» stāsta Justīne un piebilst, ka pati tagad «sēž uz 10 dienu putru diētas» - katru dienu ēd cita veida biezputru. «Modē ir nevis badoties līdz skeleta izskatam, kā tas notika ar anoreksijas modeli Izabellu Karo, bet ēst organismam vajadzīgo pārtiku,» saka projekta autores.
Atgriežoties pie tradīcijām
Draugi zina, ka meitenes praktizē Slow Food kustības pamatprincipus arī skolā. «Visiem jau patīk paēst pa smuko, tā lēnām, un nezinām, vai ir cilvēki, kuri ar baudu ēstu, skrienot vai rijot no pannas,» izsaucas Slow Food piekritējas. Starpbrīžos skolas ēdnīcā pie galdiņa viņas pagaida cita citu, ēdot nesteidzas. Mājās īpaši kopā negatavo, bet atzīst, ka būtu jauki gatavot mielastu kopā ar vecmāmiņu vai vecākiem. Tas vienotu dzimtas tradīcijas.
Jauniešiem kā lielu brīnumu projekta Slow Food praktizētāji no Itālijas vēstīja, kā šīs idejas tiek realizētas Itālijas skolās - pie skolām ir dārziņi, kuros skolēni audzē kopgalda vajadzībām garšaugus un saknes, kopā ar vecākiem dodas pie zemniekiem, kas skolas kopgaldam audzē ekoloģiski tīrus dārzeņus, saknes un augļus. Viņiem tā ir skaista izklaide! Meitenes atzīstas, ka arī gribētu «adoptēt» kādu zemnieku saimniecību, lai tajā pastrādātu, jo lielai daļai vairs nav lauku, kur aizbraukt pie radiem.
Daudzi 2. ģimnāzijas zālē sēdošie vidējās paaudzes klausītāji labi atceras, ka šādi dārzi Latvijā bija katrā skolā. Skolēnu prieks ravēt, kopt un ņemties pa dobēm bija atkarīgs no bioloģijas vai mājturības skolotāju vieduma un prasmes ieinteresēt. Šajā ziņā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas audzēkņiem ir paveicies - mājturības skolotāja Inese Zaķe ir atraktīva, ideju bagāta, pieredzējusi un kopā ar skolēniem ēst gatavošanā neaprobežojas tikai ar miežu piena zupiņu. Cep sklandraušus!