Iepriekš Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija atzinusi filmu autortiesību piederību valstij, kura tās varētu izmantot, ievērojot filmu autoru tiesības. Apgabaltiesas spriedums noteikti jāpārsūdz Augstākajā tiesā, uzskata Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) valdes locekle Ieva Romanova.
Kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde Dienai norādīja, ka līdz pilna sprieduma teksta publiskošanai ministrija no komentāriem atturas. Tomēr TV3 sižetā, kas tika rādīts drīz pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas, ministre Dace Melbārde (NA) situāciju raksturoja kā nepieņemamu: «Rīgas kinostudijas filmas pirmām kārtām ir Latvijas valsts kultūras mantojums. Loģika un veselais saprāts saka, ka ir jāturpina izvērtēt tiesas lēmumu. Mēs noteikti mēģināsim šo lēmumu pārsūdzēt.»
Juridiska rotaļāšanās
LKS un 44 individuāli autori tiesas procesā atzīti par trešajām personām un ir iesnieguši prasību atzīt mantiskās autortiesības uz savām radītajām filmām, jo KM prasījumā tika skartas autoru tiesības. 2010. gada 26. aprīļa Dienā situāciju ar padomju laikā uzņemtajām filmām I. Romanova raksturoja šādi: «Tiek aizmirsts, ka filma nav kaut kas abstrakts, tai ir vārds, tētis un mamma - tās autori. Tas, par ko strīdas kinostudija un KM, mūsdienu izpratnē ir producentu tiesības, taču ignorēt autoru tiesības mēs neļausim.» Pagājuši tieši četri gadi, bet panākts nav nekas. Arī I. Romanova nevēlas komentēt spriedumu, jo ir svarīga pilnā teksta motīvu daļa, taču situāciju kopumā viņa raksturo šādi: «Tā ir juridiska rotaļāšanās. 1990. gadā kinostudiju reorganizēja, un no radošas un filmas producējošas studijas tā kļuva par kino uzņemšanas fabriku. Kinostudiju sadalīja sešās daļās, atlaida visus radošos darbiniekus. Rīgas kinostudija ar šādu nosaukumu palika kā ražošanas bāze, kas pati filmas vairs neproducēja. Nav skaidrs, uz kāda pamata tiek uzskatīts, ka autortiesības pāriet tikai tai studijai, kas ir saglabājusi iepriekšējo nosaukumu.»
Jau 1993. gadā tika pieņemts Augstākās Padomes lēmums, kurā uzdots iesniegt jaunu likumprojektu par autortiesībām, kā arī sagatavot starpvalstu līguma projektu par Krievijas fondos esošo audiovizuālu darbu izejmateriālu atdošanu Latvijai. Arī šajā ziņā realitāte ir skarba - 21 gadu pēc šī lēmuma pieņemšanas daudzu filmu negatīvi, galvenokārt pilnmetrāžas filmas, joprojām atrodas Krievijā.
Ja arī Augstākā tiesa lemtu KM un filmu autoriem nelabvēlīgi, I. Romanova neizslēdz vēršanos pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Katrs pie sava
A/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētājs Armands Liberts uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem apgabaltiesas spriedums nevarēja būt citāds. Viņš norāda, ka jau pirms vairākiem gadiem kinostudija piedāvājusi valstij padarīt filmas pieejamas, bez maksas tās izvietojot uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas servera, tāpat nekomerciāliem pasākumiem kinostudija filmas ir gatava atvēlēt bez maksas. Ir izveidots arī Rīgas Kinostudijas kinematogrāfistu fonds, kura mērķis ir kinematogrāfistu atbalstīšana.
Neatrisināto attiecību dēļ patlaban nav sakārtots arī jautājums, vai un kam maksāt par padomju laikā uzņemto filmu demonstrēšanu. Uzskatot, ka filmas pieder valstij, Nacionālais kino centrs (NKC) izsniedz licences filmu publiskai rādīšanai, Dienai apliecināja tā vadītāja vietnieks Uldis Dimiševskis. Piemēram, lai trīs latviešu dokumentālās filmas rādītu Nacionālajā mākslas galerijā Vašingtonā, par ko nule vēstīja Diena.lv, arī izsniegta licence.
Gada sākumā radās konfliktsituācija, kura nebūtu iespējama, ja autortiesību jautājums būtu atrisināts, proti, SIA Ogres televīzija kanālā OTV sāka rādīt filmas, nenopērkot licenci to demonstrēšanai NKC, bet noslēdzot tiešo līgumu ar Rīgas kinostudiju. A. Liberts uzskata - kamēr autortiesību jautājums nav atrisināts, NKC nav tiesību iekasēt naudu par licencēm. NKC juriskonsulte Laura Ģērmane skaidro, ka NKC administrē to filmu tiesības, kuras ir piekritīgas valstij. Sabiedriskā televīzija, ja attiecīgā filma ir tās arhīvā, drīkst to demonstrēt bez maksas, bet komerctelevīzijas, piemēram, LNT un TV3, par filmu demonstrēšanu ir noslēgušas līgumus. Ogres TV nav maksājusi un nav arī oficiāli atbildējusi uz NKC sūtītajām vēstulēm.