Procentu likme Spānijas desmit gadu obligācijām pirmdien sasniedza 7,56%. Aizņemšanās izmaksu pieaugums līdz 7% līmenim uzskatīts par īpaši bīstamu, jo tādas valstis kā Portugāle, Grieķija un Īrija pēc šīs atzīmes sasniegšanas drīz vien bija spiestas vērsties pēc starptautiskās finanšu palīdzības.
«Jo augstākas aizņemšanās izmaksas, jo stāvoklis kļūst nestabilāks,» aģentūrai AP skaidroja Interactive Investment vadītāja Rebeka O'Kīfa.
Spānijai ES jau apsolījusi 10 miljardus eiro (7,03 miljardi latu), lai valsts varētu rekapitalizēt savas bankas. Spānija uzstājusi, ka tai nevajadzēs starptautisko aizdevumu, kādu saņēmušas citas eirozonas valstis. Tomēr satraukumu par valsts nākotni radīja Valensijas reģiona lūgums pēc valdības finanšu palīdzības. Valensija kļuvusi par pirmo no 17 Spānijas reģioniem, kas lūgusi aizdevumu no 13. jūlijā izveidotā reģionu atbalsta fonda, kurā pieejami 18 miljardi eiro (12,65 miljardi latu). Arī Mursijas reģions pieļauj, ka varētu sekot Valensijas pēdās. Ir arī izskanējušas bažas, ka par šādu soli drīz vien varētu izšķirties aptuveni pusducis citu reģionu, vēstīja ziņu aģentūra Reuters.
Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss pirmdien steidza mierināt satrauktos prātus, sakot, ka Spānijas valdībai nebūs nepieciešams aizdevums, un skaidrojot, ka finanšu tirgi tikai reaģējuši uz neskaidrību par eiro nākotni.