Atbildīgo Satiksmes un Iekšlietu ministriju skopās atbildes, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta, vedina domāt, ka pauze fotoradaru darbībā ievilksies un to parādīšanās uz Latvijas ceļiem nākamgad, visticamāk, nenotiks.
Mazāk negadījumu
Šogad 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem fiksēti jau vairāk nekā 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, tas ir par 24 298 jeb 45% vairāk nekā 2012. gada 10 mēnešos, kad darbojās fotoradari, Dienu informēja Valsts policijas pārstāve Lita Juberte. Arī valdības 2013. gada 13. augusta informatīvajā ziņojumā par fotoradaru ieviešanu uzsvērts, ka «fotoradaru ieviešana un to darbības uzsākšana būtiski mainīja transportlīdzekļu vidējā ātruma izvēles datus, kas pozitīvi ietekmēja satiksmes drošības tendences».
«Pirmā nopietnā problēma parādījās jau pagājušajā gadā, kad mēs sapratām, ka līgums ar komersantu par fotoradaru piegādi tiks lauzts un fotoradaru tuvākajā nākotnē nebūs,» teic Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes (GKPP) Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, sakot, ka «policijai tas nozīmē, ka bija jāpalielina kapacitāte, izmantojot cilvēkresursus un tehniskās ierīces, un to darīsim tik ilgi, kamēr parādīsies iespēja iegādāties jaunus fotoradarus». Valdības informatīvais ziņojums liecina, ka 2012. gadā, kad darbojās radari, par 9,3% samazinājās Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits.
«Taču būtiski pievērst uzmanību tieši ceļu satiksmes negadījumu skaitam Rīgā un Rīgas reģionā, kur lielākoties tika izvietoti fotoradari,» teic Vineta Mistre. Kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits Rīgā un Rīgas reģionā 2010. gadā bija 11 584, bet 2012. gadā samazinājās līdz 9676. Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš konstatē, ka «radarus ieviešot, vasaras mēnešos bojā gājušo skaits samazinājās par 3,5%, bet šogad palielinājās par 12,3».
2012. gadā bija izdevies samazināt vidējo braukšanas ātrumu uz valsts galvenajiem autoceļiem un 56% no visiem vadītājiem ievēroja atļauto ātrumu (salīdzinot ar 47% 2011. gadā), savukārt 2013. gada 1. pusgada dati liecina, ka atļauto braukšanas ātrumu ievēro vairs tikai 52%. Tā, piemēram, uz autoceļa A8 (Rīga-Jelgava-Meitene), uz kura bija izvietots fotoradars, vidējais braukšanas ātrums 2012. gada pirmajā pusgadā bija 92,8 km/h, bet 2013. gada 1. pusgadā vidējais ātrums ir palielinājies līdz 96,6 km/h. «Šis ir tas fakts, kas mūs satrauc, jo vidējā ātruma palielināšanās, protams, nozīmē, ka palielinās negadījumu skaits,» secina Vineta Mistre.
Budžetā - pieci miljoni latu
Taču bez prevencijas funkcijas fotoradaru darbībai bija arī fiskālā nozīme. V -Traffic pārstāvis Sergejs Borisovs Dienai stāsta, ka «saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošo informāciju kopš 2011. gada, kad Valsts policija uzsāka noformēt pārkāpuma protokolus attiecībā uz V - Traffic fotoradariem fiksētiem pārkāpumiem, līdz šā gada septembrim ieskaitot valsts budžetā ir iekasētas soda naudas par kopējo summu 5 071 605 lati. Vēl 350 000 valsts budžets nav saņēmis, jo pārkāpumi tikuši apstrīdēti vai pārkāpējs ir maksātnespējīgs. Plāna realizēšanas rezultātā kopumā no 2011. līdz 2018. gadam kopējais plānotais pozitīvais valsts budžeta rezultāts bija paredzēts aptuveni 22 miljoni latu, neieguldot ne santīma valsts līdzekļu.
Paredzamais risinājuma modelis paredz pāri par 32 miljoniem latu valsts ieņēmumu kopumā, tomēr valdības informatīvais ziņojums rāda, ka piecos gados valsts arī iztērēs gandrīz 12 miljonus latu tā ieviešanai. Valdības informatīvajā ziņojumā ieņēmumi no jauno fotoradaru darbības rēķināti, jau sākot ar 2014. gadu, kaut gan pagaidām nav zināms, vai 2014. gadā tie vispār sāks darboties.
Noslēpumainās atbildes
«Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016. gadam noteikts līdz 2020. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, kā arī par 50% samazināt ievainoto skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. Lai mērķi sasniegtu, radaru darbība ir jāatjauno,» uzskata CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Taču kad tas notiks?
Mēģinot to noskaidrot, Diena sastapās ar interesantu riņķa danci. Viena no atbildīgajām - Iekšlietu ministrija uzreiz sūta pie Satiksmes ministrijas, kas atbildēs par stacionāro fotoradaru iegādi, Satiksmes ministrija - pie CSDD, kas valdības ziņojumā minēta kā atbildīgā iestāde, bet CSDD - atpakaļ pie Satiksmes ministrijas, kas noteikta kā atbildīgā ministrija.
Satiksmes ministrijas mīklainā atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».
Iekšlietu ministrijas atbilde par jaunu radaru ieviešanu aprobežojas ar to, ka 2014. gada budžetā nauda radaru iegādei, cik zināms, neesot paredzēta, bet radaru iepirkuma veikšana būs Satiksmes ministrijas (CSDD)kompetence. Ņemot vērā priekšā stāvošās saskaņošanas starp ministrijām un CSDD, nav zināms, kad tiks dots starts jaunam iepirkumu konkursam vai konkursiem. Neoficiālā sarunā kāds Satiksmes ministrijas pārstāvis tā arī pateica, ka šo jautājumu «vislabāk uzdot politiķiem».
Savukārt V - Traffic pārstāvis Sergejs Borisovs norāda: «Ja iekšlietu ministram pērnā gada nogalē pietiktu politiskās drosmes un kompetences pieņemt racionālu un saimniecisku lēmumu, pārņemot visu savulaik izveidoto un sekmīgi darbojošos projekta tehnisko bāzi, apgalvošu, ka ziņu par smagām autoavārijām šobrīd būtu mazāk. Savukārt valsts būtu saņēmusi aptuveni 5-6 miljonus latu gadā soda naudās.»