«Mūsu laikos mākslinieki iedomājas, ka var rotaļāties ar sabiedrības līdzekļiem!» bija sašutusi deputāte, paužot šaubas, vai valsts finansējums bija jāpiešķir arī, piemēram, Lailas Pakalniņas dokumentālajai filmai _Pa Rubika ceļu_.
Vairāki deputāti pauda viedokli, ka niecīgais valsts atbalsts būtu jāizmanto lietderīgāk, rūpīgāk izvērtējot filmas un to tēmas, kam tiek piešķirts valsts finansējums. «Dažādi augoņi jau no malu malām tiek rādīti,» izteicās arī Raivis Dzintars (VL!-TB/LNNK) un rosināja vairāk koncentrēties uz filmām, kas vērstas uz patriotisma audzināšanu, vēstures sasniegumu atspoguļošanu.
Homo@lv pēc nedēļas kā pirmā dokumentālā filma no Latvijas tiks demonstrēta Berlīnes kinofestivālā, un Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji šo filmu uzdāvināja komisijas deputātiem, ziņo BNS.
Režisors uzskata, ka Saeimas deputāti demonstrē padomju domāšanu un nespēju diskutēt par aktuālo sabiedrībā. Vairākums no komisijas šo filmu nemaz nav redzējuši, taču viedoklis jau izveidojies. «Tā ir filma nevis par homoseksuālistiem, bet par Latvijas sabiedrību. Esmu neizpratnē, ka deputāti veltīja tik daudz laika nosodīt kaut ko, ar ko nav iepazinušies,» saka režisors. «Es biju gaidījis diskusijas par tehniskām lietām, par atainojumu, bet ne to, ka man pateiks - filma ir sūds pēc definīcijas, tāpēc mēs to neskatīsimies,» sašutis atzīst K. Goba.
«Turklāt mēs jau veidojam izglītojošas filmas, piemēram, mani 5 stāsti par dabu ir starp 15 labākajām izglītojošām filmām Eiropā. Mūsu nacionālajā kino jābūt visplašākajam žanru klāstam, jo mums ir ļoti dažāda sabiedrība,» ir pārliecināts režisors.
«Ja gribam iet uz demokrātisku un atklātu sabiedrību, par šīm lietām ir jārunā,» uzskata NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Jābūt balansam starp dažādām tēmām, turklāt katru gadu tiek veidotas arī filmas, kas pozitīvi uzrunā sabiedrību, piemēram, pašlaik sagatavošanā ir Aigara Graubas spēlfilma Sapņu komanda 1935.
Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe norāda, ka kino kā ideoloģijas propagandas ierocis ir tikai autoritārās un totalitārās valstīs, bet demokrātiskā valstī vienīgais kritērijs ir labs kino, nevis patriotisks vai vēsturisks kino. «Nevaram sākt darboties kā propagandas mašīna,» piebilda arī I. Gailīte-Holmberga. R. Dzintars precizēja, ka nevēlas sludināt totalitāru ideoloģiju, tomēr, ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un tās ir maz, jādomā ne tikai par to, lai filma būtu laba, bet arī lai tā dotu labumu sabiedrībai.
Savulaik arī premjers Einars Repše (JL) norādīja, ka vairāk vajadzētu uzņemt populārzinātniskas filmas, piemēram, par kosmosu. Valsts atbalsts filmu nozarei pērn bija 1,32 miljoni latu, šogad - 1,30 miljoni latu.