Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana pat teic, ka jaunais likums izstrādāts neatbilstoši nozarē esošajām problēmām, turklāt pat vairo jaunas problēmas un konfliktus.
Jāpiespiež aiziet
Arī Rīgas Namīpašnieku biedrības (RNB) valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska norāda, ka jaunais likums neatrisina īrnieku un namīpašnieku iespējamos konfliktus, turklāt joprojām daļu no tiem atstāj izīrētāja un īrnieka pārziņā. R. Bednarska uzsver, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir denacionalizēto namu īrnieku statuss, kas jau daudzus gadus neapmierina ne īrniekus, ne arī namīpašniekus. Rita Bednarska stāsta, ka lielai šo īrnieku daļai nav pa kabatai pašreizējās īres tirgus cenas, bet, saglabājot tās zem aktuālā cenu līmeņa, namīpašniekiem nav iespējams veikt savu namīpašumu pienācīgu uzturēšanu un rekonstrukciju, kas bez finanšu resursiem nav iespējama. «Ir aizmirsts, ka mēs esam tādi paši uzņēmēji kā daudzi citi uzņēmēji valstī. Tā nav uzņēmējdarbība, ja man ir jānodarbojas ar sociālo palīdzību. Valstij ir pienākums iesaistīties jautājuma risināšanā,» uzskata R. Bednarska.
Arī N. Abagjana norāda, ka īres likums, precīzāk, likums «Par dzīvojamo telpu īri», ir spēkā kopš 1993. gada un ir nepieciešams to pārskatīt. «Toreiz denacionalizēja īpašumus, un likumdevējs paredzēja, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuriem bija atņemtas tiesības privatizēt savu dzīvokli, jo tas tika atdots likumīgajam īpašniekam, tāpēc likumdevējs mēģināja aizsargāt sociālo grupu, kurai atņemtas tiesības tikt pie sava īpašuma. Šobrīd likumdevējs pasaka: «Es vairs nevienu neaizsargāju,»» viņa uzsver.
«Jaunais likums ir skarbs,» raksturo R. Bednarska un skaidro, «tas saka: lieciet īrniekus ārā! Ko uztraucaties, ņemiet citus īrniekus! Bet kāpēc man valsts vietā jārisina problēmas ar denacionalizētajiem īrniekiem?» viņa jautā un skaidro, ka, valstij neiejaucoties un nerisinot denacionalizēto īrnieku jautājumu, pašreizējā likuma normas veicina īrnieku un izīrētāju attiecību individuālu kārtošanu, kas noved pie nevēlamām konflikta situācijām. «Vienīgā metode, kā tikt vaļā no īrnieka, ir piespiest viņu aiziet. Tā nav pozitīva metode, tādu neesmu atbalstījusi, bet, ja valsts nerisina jautājumu ar denacionalizētajiem īrniekiem, tas ir vienīgais veids, kā namīpašniekam atgūt savu īpašumu. Citas metodes nav,» viņa atzīst.
Arī N. Abagjana norāda, ka denacionalizēto māju īrnieki atstāti uz namīpašnieku pleciem: «Namīpašnieki savās tiesībās ir ierobežoti, jo nevar brīvi noteikt īres maksu vai arī tai ir likumā noteikti griesti, kas ir robežās no 0,73-1,20 eiro par kvadrātmetru, kas vairs sen neatbilst tirgus reālajai situācijai.»
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša piekrīt, ka likums nav paredzēts, lai sakārtotu denacionalizēto īrnieku problēmas: «Gribējām radīt juridisko bāzi, lai īres likums darbotos uz tiem likumiem, kā tirgum jādarbojas. Denacionalizēto namu īrnieku jautājums jārisina ārpus šī likuma. Šis jautājums nav noņemts no darba kārtības,» uzsver EM pārstāve.
Bez tiesas
Jaunais likums paredz arī to, ka īpašnieks varēs īrnieku izlikt no dzīvokļa ar policijas palīdzību bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds. N. Abagjana norāda, ka šāds mehānisms kalpo vienas puses taisnībai. Viņa skaidro, ka ir situācijas, ka Īres valde konstatē - vairāku gadu laikā īrniekam iekrājies vairāku tūkstošu eiro parāds, bet tā vietā, lai tiesātos, jo tiesas ilgst gadiem, namīpašnieks atslēdz ūdeni, siltumu, lai īrnieks salst, tādējādi piespiežot viņu atstāt īpašumu. «Izsaucam šo parādnieku uz Īres valdi, lai pārrunātu situāciju, lai noskaidrotu, kāpēc viņš nemaksā. 50% un pat vairāk gadījumu parādi ir mākslīgi radīti. Lai pierādītu, ka cilvēks ir parādnieks, jābūt tiesai!» uzsver N. Abagjana un stāsta, «jo, ja īrniekam ik mēnesi tiek paaugstināts rēķins, piemēram, 1 eiro vietā, iepriekš nebrīdinot, prasa pat 10 eiro par kvadrātmetru, tad īrnieks maksā tik daudz, cik uzskata par pareizu. Vai šo cilvēku izlikšana pēc jaunā likuma projekta redakcijas būs leģitīma?»
Viņa norāda, ka lielākie cietēji būs ģimenes ar bērniem un veci ļaudis: «Saprotams, ka tiesas ir pārslogotos, tāpēc jāizstrādā mehānisms, kas paredz pirmstiesas risināšanas mehānismu šiem jautājumiem, vai arī jāpaskata un jāatrod cits veids, kā padarīt šo tiesvedības procesu efektīvāku.» l. Oša gan iebilst Īres valdei un norāda, ka likums ir pārprasts un šajā gadījumā taisnība tik un tā būs jāmeklē ar tiesas palīdzību.
Tāpat N. Abagjana atzīst, ka no jaunā likuma ieguvēji būs īpašumu pārpircēji, kuriem svarīgi iegādāties īpašumu, kas nav apgrūtināts ar īres tiesībām, jo ieguvējam būs iespēja izlikt nemaksātājus ārā ar policijas palīdzību un bez tiesas lēmuma.
Īrnieku sāpe
N. Abagjana stāsta, ka sāpīgākais jautājums īrniekiem ir jautājums par pakalpojuma nesniegšanu. «Jaunajā likumā dalījums pamatpakalpojumos un papildpakalpojumos nav atspoguļots. Nav pat noteikti pienākumi namīpašniekiem nodrošināt pakalpojumu,» viņa norāda uz vēl kādu likuma nepilnību.
Jautāta, vai tas, ka likums paredz, ka turpmāk īrnieks būs tiesīgs namīpašniekam lūgt samazināt īres maksu, atvieglos situāciju mājvietā, kurā, piemēram, nav ūdens vai siltuma, N. Abagjana atbild, ka, pirmkārt, pastāv jautājums, vai šāda prasība tiks apmierināta. Otrkārt, likumā nav noteiktas proporcijas, par cik jāsamazina īres maksa, ja nav siltuma vai ūdens. «Namīpašnieks samazinās par 1 centu un uzskatīs, ka īrnieks var dzīvot bez siltuma, ūdens un atkritumu izvešanas,» viņa skaidro un norāda, ka likumi, kuros nav skaidri atrunātas nianses, noved pie patvaļas.
Tāpat likums teic, ka mājoklis būs jāatstāj, ja īpašnieks veiks nama kapitālo remontu. Bet, nopērkot māju, īpašniekam vairs nebūs saistoši iepriekš noslēgtie līgumi ar īrniekiem, ja tie nebūs reģistrēti zemesgrāmatā. Īres valdes priekšsēdētāja piebilst, ka likums nenosaka pienākumu šo līgumu reģistrēt zemesgrāmatā, jo par nereģistrēšanu atbildība nav paredzēta. «Īpašnieks nav ieinteresēts apgrūtināt savu īpašumu un reģistrēt īrniekus zemesgrāmatā, bet īrnieks pats bez namīpašnieka piekrišanas nevar reģistrēties. Tas nozīmē, ka vairāki tūkstoši līgumu, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā, ir apdraudēti. Gaidiet brīdinājumu un kravājiet čemodānu!» pašreizējā likuma interpretācijas raksturo Īres valdes priekšsēdētāja.