Tāpat LM, kuram par parādu nenomaksu 19. februārī Latvijas gāze atslēdza dabasgāzes padevi, nav sācis kārtot parādsaistības, apgalvo Latvijas gāzes pārstāve Dace Baltābola.
Jaunākā aktualitāte ir uzņēmuma restrukturizācijas plāna iesniegšana Valsts kasē 1. martā. Valsts kases pārstāve Eva Dzelme stāsta, ka iestāde kopā ar auditorfirmu Deloitte Latvia gatavo savu slēdzienu par šo plānu, kurā būs rekomendācija par tā atbalstu vai noraidīšanu. Valsts kases sagatavoto slēdzienu 15. martā skatīs valdībā. E. Dzelme bilst, ka pozitīva atzinuma gadījumā Valsts kase varētu rekomendēt Mnistru kabinetam piešķirt LM kredītbrīvdienas vai pārstrukturizēt saistību atmaksas grafiku. Valsts kases pārstāve pagaidām no sīkākiem komentāriem par pašu LM restrukturizācijas plānu atturas, jo tas saturot komercnoslēpumu.
LM valdes loceklis Igors Talanovs, lūgts komentēt aktuālo situāciju, Dienai norāda, ka nekādus komentārus nesniegšot. Savukārt uzņēmuma velmētavas ceha vadītāja vietnieks Sindijs Pagrabs teic, ka darbiniekiem ir dīkstāve, taču alga tiekot maksāta, un februārī avanss par martu arī ticis izmaksāts. Algas dienas LM ir desmitajā datumā, tāpēc patlaban vēl nav zināms, kas būs ar darba samaksu par februāri, taču līdz šim, kā apgalvo S. Pagrabs, uzņēmums visas savas saistības pret esošajiem darbiniekiem ir nokārtojis. Liepājas domē Dienai apstiprina, ka pēdējā laikā neviens LM darbinieks nav reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē kā bezdarbnieks. Arī S. Pagrabs norāda, ka darbinieki pašlaik «ir gaidīšanas režīmā», nevis darba meklējumu režīmā.
Diena jau vēstīja, ka iepriekš noslēgtā līguma ar Valsts kasi par saistību atmaksu nepildīšanas dēļ Valsts kase pieprasīja bankas garantijas vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā izpildi, kas nozīmē, ka šī summa tika ieskaitīta Valsts kases kontā.
Janvārī, kad Diena apmeklēja LM, I. Talanovs uzsvēra, ka uzņēmuma konkurētspēju mazinot augstās elektrības izmaksas, kas pārsniedzot vidējo Eiropas Savienības līmeni. Tāpat LM nedienās esot vainojama sliktā situācija ārējos tirgos, kur katastrofāli sarucis pieprasījums pēc metālapstrādes izstrādājumiem. Jāpiebilst, ka pašlaik vēl joprojām Ekonomikas ministrija turpina saskaņot ar Eiropas Komisiju atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem, kas varētu izpausties kā samazinātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošana elektrības rēķinā. Jāatgādina, ka iepriekš toreizējā ekonomikas ministre, tagadējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka samazināta OIK piemērošana ir vienīgais atbalsts attiecībā uz elektrības izmaksām, kuru valsts var sniegt.
LM apgrozījums 2015. gadā bija vairāk nekā 73 miljoni eiro, un kopējais saražotās produkcijas apjoms sasniedza 200 000 tonnu, no kurām realizētas 185 000 tonnas.