Izrādās, otrdien Rīgas apkārtnes iedzīvotājus izbiedējušie NATO iznīcinātāju manevri vācu lidmašīnu pārtveršanai bijuši nepieciešami, jo vācieši, kuri no Austrijas lidoja uz Ādažu lidlauku, nav pieturējušies pie gaisa satiksmes birokrātijas prasībām - nav iesnieguši savu lidojuma plānu, kas ir obligāta prasība. Latvijas puse tam pievērsusi īpašu uzmanību, jo todien Ādažos notikuši treniņlidojumi.
Ādažu lidlauka administrators Raimonds Švarcs, kurš arī iepriekš uzstājās kā lidotāju aizstāvis, tomēr NATO iznīcinātāju iesaisti vērtē kā pārmēru skarbu reakciju uz tik nenozīmīgu pārkāpumu: «Jā, nebija viņiem lidojuma plāna. Bet tā viņi bija 40 minūšu pār Poliju nolidojuši, pēc tam divas stundas pār Lietuvu, gandrīz vai pārlaizdamies pāri Šauļu bāzei [kuru izmanto NATO iznīcinātāji], un neviens nebija pievērsis uzmanību.» Aizsardzības ministrija gan uz to atbild, ka saskaņojumu trūkums esot būtisks pārkāpums, jo treniņlidojumu laikā šo gaisa telpu nedrīkstēja šķērsot. «Tas varēja izraisīt arī kādu nelaimes gadījumu,» norāda L. Pakalne.
Izskanējis arī, ka piloti nezināmu iemeslu dēļ nav atsaukušies uz Latvijas pārstāvju mēģinājumiem uzņemt radiosakarus. R. Švarcs to atzīst tikai daļēji: «Pirmais pilots, kas ielidoja Latvijā, tiešām neizgāja uz sakariem, nezinu, kāpēc. Bet otrais teica, ka viņš runājis ar dispečeru un tas viņam nekādas norādes neesot devis, tikai licis koriģēt kursu.»
Civilās aviācijas aģentūras Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks Dienai skaidroja, ka vācu piloti, iespējams, sajaukuši lidojuma atļauju, kas, lidojot pa Šengenas zonas dalībvalstīm, nav nepieciešama, ar lidojuma plānu. Plāna iesniegšana esot obligāta vispasaules prakse, kas nepieciešama gan pašu pilotu, gan sabiedrības drošībai. Ja nu lidmašīna pazūd, glābēji, vadoties pēc plāna, var aptuveni noteikt, kur tā būtu jāsāk meklēt, bet iestādes var redzēt, vai lidaparāts nenovirzās no iepriekš noteiktā kursa. «Atceramies kaut vai ASV «dvīņus»,» daudznozīmīgi piebilst M. Čerņonoks, kurš gan domā, ka šajā gadījumā diez vai piloti rīkojušies apzināti ļaunprātīgi.
Viņš skaidroja, ka pilotiem par notikušo var draudēt administratīvā atbildība un par incidentu tikšot ziņots viņu valsts atbildīgajai aviācijas administrācijai. «Te liela izmeklēšana nav vajadzīga, fakts ir noticis. Būs arī attiecīgā instruktāža, ja nu piloti nezina, kāda ir ierastā prakse. Tas gan būtu dīvaini, jo arī parastie tūristi, braucot uz svešu valsti, parasti vispirms painteresējas, ko tur var sagaidīt,» viņš norāda.
Ādažu lidlauka direktors Anatolijs Perekriostovs pieļauj, ka lidotāji, iespējams, nav iedomājušies, ka ES un Krievijas robežreģionā nezināmiem lidojošiem objektiem pievērsīs vairāk uzmanības nekā Eiropas vidienē. «Varbūt gribēja izlidot, neviena nepamanīti, kā jau astoņdesmitajos gados tas vienam puisim izdevās, kurš pat līdz Sarkanajam laukumam tika,» viņš smejas.