Galvenais treneris Vitālijs Urbanovičs neveiksmi skaidroja ar vīrusu. Bija jāatsakās no apslimušā Kaspara Dumbra pieteikšanas, kas izjaucis plānoto kārtību. Slikti juties arī Edgars Piksons. Sacensību dienā viņš uz starta izgāja pavisam slims. «Atnāca, bet vairs nezināja, ko dara šautuvē. Bija labs blīvums gan guļus, gan stāvus, bet šāva pavisam kaut kur citur, lai gan piešaudē viss bija normāli,» sacīja Urbanovičs. Piksons divās ugunslīnijās iztērēja visas sešas rezerves patronas, turklāt bija spiests veikt arī piecus (!) soda apļus.
«Edgars bija slims. Jau dienu iepriekš viņš bija pusslims, bet pirms starta izskatījās pavisam švaks. Taču nebija variantu, jo arī Kaspars bija slims jau kādu nedēļu. Man arī kakls bija tāds sāpīgs, kaut kas bija arī Andrejam [Rastorgujevam]. Acīmredzot kaut kāds vīruss,» sprieda Ilmārs Bricis, kurš, sākot otro posmu, no pirmspēdējās vietas atpalika jau veselu mūžību - vairāk nekā trīs minūtes.
Šādi rezultāti nevairo biatlona perspektīvas nākotnē, jo kritēriji, lai turpmāk saņemtu finansiālu atbalstu, nav izpildīti. «Finanses turpmāk nevis būs mazākas, bet biatlonam to vienkārši nebūs. Ja būs kāds sponsors, ar to tikai varēs aizlāpīt caurumus. Domāju, ka daudzi biatlonu pametīs, jo nav treniņu finansējuma, algu, gandrīz visiem jāuztur ģimenes. Kura sieva turēs mājās tādu vīru? Būs bēdīgi. Biatlons pavisam nenomirs, bet būs kritums, un tas varētu būt diezgan ilgs. Nebūs viena vai divu gadu, bet vēl ilgāka stagnācija,» ar nožēlu prognozēja Urbanovičs. Viņu sarūgtina, ka dažs labs priecājas par biatlona neveiksmēm: «Pat zinu vienu otru cilvēku, kas tagad priecājas. Zinu latviešu dabu. Arī kāds priekšnieks priecājas, ka varēs biatlonu «piegriezt», ko jau sen gribēja. Uzvārdus nesaukšu, bet gan jau dažs pats sapratīs.»
Urbanovičs nedz noliedza, nedz apstiprināja runas, ka arī viņš biatlonam varētu teikt ardievas: «Par deviņdesmit deviņiem procentiem zinu, ko es turpmāk darīšu, bet to es neteikšu.»