Lielus pārdzīvojumus šogad atnesa spēki, pār kuriem cilvēkam joprojām nav varas, atgādinādami gan to, ka klimats pasaulē ir mainījies arī pirms globālās birokrātijas mēģinājumiem panākt noteikšanu pār «klimata kontroli» un mainīsies arī pēc šo birokātu atmaskošanas «klimatgeitā», gan arī to, ka eksistē par cilvēka mūžu daudz garāki procesi. Īslandes vulkāni izvirst regulāri, taču 1821. gadā, kad notika iepriekšējais Eijafjadlajegidla izvirdums, aviācija vēl neeksistēja, tāpēc eiropiešu vēsturiskajā atmiņā šis izvirdums nekādas pēdas nebija atstājis. Savukārt lielie vasaras mežu ugunsgrēki Krievijā, kuru smogs gandrīz nosmacēja maskaviešus un veicināja pilsētas mēra Lužkova karjeras norietu, atgādināja, ka daba var sagādāt pārsteigumus pat no dabas katastrofām relatīvi pasargātos reģionos.
Savukārt tiem, kas par anomāli karstu sauca 2010.gada vasaru, jāatgādina, ka atlantiskajā klimata periodā (sākās pirms 7500 gadiem un ilga apmēram trīstūkstoš gadu) te bija vēl siltāks un visu Latviju klāja platlapju meži. Pagaidām naskāk par platlapjiem te ieviešas to kaitēkļi - pērn visu Latvijas kastaņu lapas vēl pirms lapkriša padarīja brūnas kastaņu tīklkode. Vārdu sakot, 2010. gads skaidrāk nekā daži iepriekšējie rādīja, ka cilvēks var, ja grib, apturēt dabas postītājus no pašu vidus, bet ne dabas spēkus. Taču viens veikums gan izceļams: 4. maijā aizkrauklieša Māra Veldes loms bija Latvijā visu laiku lielākā makšķernieka izvilktā zivs - 84,7 kg sams!